Aplēses priecē
Eiropas Komisijas pirmās ražas prognozes attiecībā uz 2022-2023 gada sezonu Latvijai ir pozitīvas, informē Zemkopības ministrijā. Aplēses, kas balstītas uz iepriekšējo gadu datiem un šīs sezonas agrometeoroloģiskajiem apstākļiem liecina, ka Latvijā graudu kopraža tiek prognozēta virs trim miljoniem tonnu (par 17% vairāk nekā 2021.gadā). Sējumu platība arī palielināta līdz 779 000 ha, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2021.gadā. Atgādināsim, ka pērn Latvijā kopumā iepirkti 2,5 miljoni tonnu graudu, kas bija par 458 600 tonnu jeb 15,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Ar graudaugiem tika apsēti 776 000 ha, kas ir par 22 700 ha jeb par 3% vairāk nekā 2020. gadā.
Ziemāji solās būt izdevušies
“Gaidāmo ražu vēl pagrūti prognozēt, jo priekšā pats svarīgākais mēnesis – jūlijs. Galu galā visu parādīs kombains ražas novākšanas laikā, “ tā Augšdaugavas novada Kalupes pagasta “Lazdiņu” jaunais saimnieks Reinis Lazdāns. Viņš stāsta, ka saimniecībā situācija ar ziemas kviešiem ir apmierinoša. Arī vasaras kvieši un zirņi izskatoties ļoti labi. Vienīgi ziemas rapsis diemžēl būšot ne tika labs, bet jāpriecājas, ka pēc marta nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmes lauki vismaz nebija jāpārsēj. Savukārt jaunā agronome, Zemnieku kluba biedre Lāsma Lapiņa, kurai ir arī pašai sava saimniecība, atzīst, ka ražas potenciāls ziemāju labībām un rapšiem kopumā ir labs visā Latvijā. Ziemāji skaisti savārpojuši, ziemas rapši briedina sēklas un raža ar nelieliem reģionāliem izņēmumiem solās būt laba.
“Kopumā Kurzemē un Zemgalē pēc lielā sausuma pavasara sākumā situācija ir uzlabojusies. Skumjāka situācija paveras Latgalē un Vidzemē. Situācija katrā saimniecībā ir ļoti atšķirīga. Jūnija sākuma spēcīgās lietavas ir atstājušas ievērojamu iespaidu uz visiem kultūraugiem, lielākoties vasarāju labībām. Vēl joprojām redzu applūdušus vasaras miežu, kviešu laukus, kartupeļu vagas, kurās stāv ūdens. Vairākās Latvijas vietās diennakts laikā nolija vairāk kā mēneša norma. Apskādētie lauki joprojām ir sāpe daudziem lauksaimniekiem, ņemot vērā straujo ražošanas līdzekļu - minerālmēslojuma, degvielas, gāzes, u.c. cenu kāpumu. Bažas raisa arī mitruma radītā daudzu slimību izplatība. Bet visbēdīgākā situācija ir labības laukos, kur ir taupīts uz pamatmēslojumu un papildmēslojumiem. Augi ir patstāvīgā stresā, tiem trūkst barības vielas, iznākumā augiem ir novārdzināta imunitāte, tie kļūst uzņēmīgipret slimībām, arī kaitēkļiem šie ir atbilstoši apstākļi straujākai izplatībai,” stāsta Lāsma.
Arī biedrības “Zemnieku saeima” augkopības eksperti atzīst, ka ziemas kviešu un ziemas rapšu sējumi šobrīd izskatās labi - mitrums un siltums tiem ir pietiekošs. Lokālās lietavas, protams, lauksaimniekiem pabojāja nervus, bet izskatās, ka lietavām paliekošas sekas nebūs. Rapšu lauki pārsvarā visur ir jau noziedējuši. Pēc pēdējām lietainajām dienām vispateicīgākie šobrīd ir vasarāju sējumi, kas turpina augt un attīstīties. Pārsteidzoši labi izskatās tieši vasaras rapsis un griķi, kā arī pākšaugi – pupas un zirņi. Pretstatā iepriekšējiem karstajiem un sausajiem gadiem, šogad sējumi izskatās ļoti labi, pat vasarāji. Ja nekas krasi nemainīsies, tad ražas prognozes varētu būt līdzīgas kā iepriekšējos divos gados.
Vasarāji labi tur, kur labi mēslots
Apsekojot vasarāju laukus visā valstī, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultanti norāda – pat, neraugoties uz iespaidīgajām lietavām, vasarāju raža solās būt laba, tomēr situācija var mainīties. Vasarājiem pagaidām pietiek mitruma, un aizvien ir reģioni, kuros zeme vēl pārmitra. Par vasaras kviešiem un miežiem ir zināmas bažas, jo pēc ilgajām lietavām, kad virkne sējumu izslīka, lielākā daļa saimnieku tīrumiem neiedeva slāpekļa mēslojumu, un tie neizskatās pārāk labi. Tur, kur mēslojumu iedeva, lauki ir labi. Atšķirīga ir situācija Kurzemē un Vidzemē. “Līdz Jāņiem Kurzemē kopumā, izņemot Talsu un Dundagas pusi, mitruma pietika un augi izskatījās labi. Tomēr pašlaik jau manāms, ka vasarājiem lielā karstuma dēļ drīz sāks trūkt mitruma. Tikmēr Vidzemē, Madonas un Gulbenes pusē, kur vietām nolija pat 98 mm ūdens, vasarāju saknēm trūkst skābekļa un tie sākuši dzeltēt.
LLKC eksperti norāda, ka kopumā pagaidām mitruma vasarājiem pietiek, karstuma ietekmi vēl nevar novērtēt, bet – ja nebūs ekstrēmu laika apstākļu, vasarāju ražas prognozes ir labas. Pateicoties vēsajam pavasarim, augi spējuši labi attīstīties. Lai gan dažādi kaitēkļi uz laukiem ir vērojami, pagaidām vasarājos novērots salīdzinoši maz slimību. Ražas prognozes liecina, ka nedaudz vairāk kā pērn varētu būt vasaras kviešu – Zemgalē to prognozē 4,8 t/ha (pērn – 4,6 t/ha), Latgalē 4,3 t/ha (pērn 4 t/ha). Arī vasaras rapsis solās būt vairāk: Kurzemē 2 t/ha (pērn 1,5 t/ha), Zemgalē – 1,8 t/ha (pērn 1,3 t/ha). Griķi iesēti salīdzinoši nesen, to ražība tiek prognozēta ap 1,0 t/ha, savukārt kartupeļiem – nedaudz vairāk kā 24t/ha.
Kultūraugu platības par 2021.gadu, ha (dati uz 21.01.2022)
Ziemas kvieši 425 111
Vasaras kvieši 110 320,72
Ziemas mieži 12 963,7
Vasaras mieži 58 701.87
Ziemas rapši 132 147,78
Vasaras rapši 14 496,79
Rudzi 249, 38,
Kaupo šķirnes rudzi 2 522,83
Avots; Lauku atbalsta dienests
