Uz mežu ar harvesteru

Galvenā   >   Blogs   >   Uz mežu ar harvesteru

Mežu zāģēšana norit gandrīz visu gadu un ir visintensīvākā ziemā, kad sasalst grūti sasniedzamās vietas. Mierīgāka sezona ir pavasarī, kad dažkārt tiek slēgti atsevišķi ceļi, lai nepieļautu to sabojāšanu. Ilgstoši tas ir bijis smags fizisks darbs, tomēr pēdējās desmitgadēs mežizstrāde, tāpat kā citas nozares, ir piedzīvojusi industrializāciju, un smagos mežizstrādes darbus nu palīdz veikt specializēta tehnika.

Mūsdienās ar harvesteriem tiek veikta praktiski visa plaša mežu izciršana. Pirmos pilnībā pārvietojamo kokmateriālu "kombainu" jeb harvesterus pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados ieviesa Skandināvijā un nu izmantošana ir kļuvusi plaši izplatīta visā pārējā Ziemeļeiropā, īpaši lielu mežu platību izstrādē. Mūsdienās jaunāko modeļu ražība var sasniegt 15 000 kubikmetru koksnes mēnesī.

Kāds ir šis meža kombains

Hārvesteru darbina sešcilindru vai četrcilindru turbodīzelis ar vairāku litru darba tilpumu. Tas apkalpo vairākas hidrauliskās sistēmas, kas atsevišķi nodrošina transmisijas, strēles un zāģēšanas satveršanas – nogriešanas mezgla funkcionēšanu. Hārvestera pamatā ir divdaļīga šasija. Uz viena no rāmjiem ar kārbveida profilu ir uzstādīts dzinējs un kabīne, uz otra – strēle, kuras galā piestiprināts koku satveršanas – nogriešanas mezgls. Hārvesteriem ar astoņiem riteņiem tie, sadalīti sānu pāros, ir piestiprināti tandēma tipa piekarei un tiek piedzīti, izmantojot sānu pārvadus. Sešriteņu mašīnām vienam riteņu pārim ir individuāla piekare.

Tā kā šai tehnikai jābūt spēcīgai un arī ļoti izturīgai, tā ir robusta, tās svars var būt līdz pat 25 tonnām. Lai šādu hārvesteru veiksmīgi pārvietotu pa apvidu, strādājot gan šķēršļotos apvidos, gan staignās vietās, tiem ir nepieciešamas arī milzīgas riepas, kas nodrošina labu saķeri ar zemi, tai pat laikā neradot lielu spiedienu uz augsni.

Par kombainu šo tehniku dēvē tās multifunkcionalitātes dēļ – tā spēj gan atzarot stumbrus, gan tos sagarumot, marķēt atbilstoši koku sugai un pat uzskaitīt sazāģētās produkcijas apjomu un nosūtīt šo informāciju mežizstrādes uzraugam.

Meža darbi ir bīstami, tādēļ tajos ļoti svarīga ir arī drošība. Hārvesteru uzbūve nodrošina, ka, pat tiem apgāžoties, kabīne nedeformējas un stikli iztur arī spēcīgus triecienus, tā pasargājot operatoru no iespējamām smagām traumām.

Tā kā smagā tehnika ir grūti pārvietojama, tās tehniskās apkopes un pat, iespēju robežās, remontdarbi tiek veikti uz vietas cirsmās. Šo apkopju biežums ir atkarīgs no nostrādātajām motorstundām. Kopumā tiek uzskatīts, ka hārvesteriem būtu jākalpo 30–40 tūkstošus motorstundu, jo pēc šāda laika remonti kļūst pārāk dārgi un nelietderīgi. Tā kā lielā konkurence spiež samazināt darba izmaksas, rentabilitātes nodrošināšanai mašīnas bieži vien tiek darbinātas nepārtrauktā režīmā, līdz ar to kalendārā laika griezumā to mūžs nav garš.

Harvestera darba ražīgums

Katram mežsaimniekam ir būtiski saražot augstvērtīgu koksni ar zemākajām izmaksām, vienlaikus ievērojot valstī spēkā esošās normatīvo aktu prasības. Galvenās izmantošanas cirtēs cērtamo koku apstrāde un transportēšana ir vienkāršāka, bet krājas kopšanas cirtēs vienlaikus jāseko, lai paliekošā audzes daļa tiktu saudzēta, nenodarot bojājumus ne koku saknēm, ne virszemes daļām.

Viens no būtiskākajiem ekonomiskajiem rādītājiem mašinizētā kopšanas cirtē ir harvestera darba ražīgums, kas parāda, kādu produkcijas daudzumu iespējams saražot konkrētā laika vienībā. To parasti mēra kā stundā saražojamās apaļkoksnes apjomu. Šo rādītāju ietekmē galvenokārt mežsaimnieciskie, tehniskie un operatora darba faktori.

Mežsaimnieciskos faktorus nosaka audzes biezība un sugu sastāvs, meža augšanas tips, cērtamo koku stumbru forma un vidējais to tilpums. Palielinoties vidējā koka stumbra tilpumam, palielinās arī harvestera darba ražīgums. Ar mūsdienīgiem harvesteriem lielu koku apstrāde ir tikai nedaudz laikietilpīgāka, bet efektīvāka, tomēr konkrētajai tehnikas vienībai pārāk lieli koki darba ražīgumu atkal samazina.

Meža augšanas apstākļu tips ietekmē tehnikas ražību galvenokārt atkarībā no grunts noturības jeb nestspējas. Tā var ievērojami pazemināt tehnikas ražīgumu un visbūtiskāk to ietekmē gadalaiks un klimatiskie apstākļi.

Arī audzes biezums (koku skaits uz hektāru) ir būtisks mežsaimnieciskais faktors, kas ietekmē tehnikas ražīgumu pirms un pēc izstrādes krājas kopšanas cirtēs, tomēr tas vairāk saistāms ar izmantotās mašīnas gabarītiem, darba agregātu lineārajiem izmēriem un citiem tehniskajiem radītājiem.

Konkrētu koku sugu ietekme uz darba ražīgumu nav detalizēti izpētīta, tomēr skaidrs, ka darbs skujkoku audzēs ir vienkāršāks nekā lapu koku un mistrota sastāva audzēs. Līdz ar to arī harvestera ražīgums skujkoku audzēs ir lielāks nekā līdzīgos apstākļos lapu koku mežos. Arī tīraudzēs tehnikas darba ražīgums ir augstāks nekā mežaudzēs ar sarežģītu koku sastāvu.

Augstākais darba ražīgums harvesteram ir strādājot priežu tīraudzēs, pie vidējā izvācamā koka stumbra tilpuma 0,092 kub.m; otrs augstākais – lapu koku mistraudzēs, pie vidējā izvācamā koka stumbra tilpuma 0,085 kub.m, bet zemākais – egļu tīraudzēs, kur vidējais izvācamā koka stumbra tilpums ir 0,068 kub.m. Būtiskas harvestera darba ražīguma atšķirības ir starp priežu un egļu tīraudzēm, jo tajās arī izcērtamo koku vidējie stumbra tilpumi ievērojami atšķiras.

Stumbra forma ietekmē koku atzarošanu un lietkoksnes sortimentu iznākumu.

Vajadzīgs arī kvalificēts cilvēks

Hārvestera darba ražīgumu ietekmē ne vien mežsaimnieciskie un tehniskie, bet arī operatora kvalifikācijas faktors. Lai apkalpotu šo sarežģīto tehniku, pilnībā izmantojot tajā esošos resursus, nesabojātu to un vienlaikus saudzīgi izturētos arī pret cirsmā esošajiem un atstājamajiem kokiem, hārvestera vadītājam ir jābūt ļoti meistarīgam. Šeit ir jāstrādā vienlaikus gan ar rokām, gan ar galvu. Tiesa, mūsdienu operatora darba vide ir padarīta visai ērta, – tajā ir gan amortizēts sēdeklis, kas ļauj justies ērti arī sarežģītos un nelīdzenos apgabalos, gan klimata iekārta un speciāli saulessargi, kas dod iespēju justies komfortabli arī nepatīkamos klimatiskajos apstākļos.

Latvijā meža mašīnu operatora arodu var apgūt, piemēram, Ogres tehnikumā, kur audzēkņi saņem ne vien teorētisku apmācību, bet arī praktizējas, izmantojot gan simulatoru, gan īstu tehniku. Slikti apmācīts darbinieks var nodarīt kaitējumu ne vien mežam, bet arī sev uzticētajai tehnikai. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ hārvesteri parasti netiek iznomāti, – nomnieku darbiniekiem reti ir pietiekama pieredze šādas tehnikas lietošanā un īpašnieks nevēlas riskēt nodot dārgo tehniku neprofiesionāļu rīcībā.

Esam pieejami

Saziņai

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

Telefona nr.

+371 67788299

Top