Saudzējošā lauksaimniecība zemes resursa saudzēšanai

Galvenā   >   Blogs   >   Saudzējošā lauksaimniecība zemes resursa saudzēšanai

Lauksaimniecība nav tikai bizness, mums ir jādomā arī par to, kādi būs Latvijas lauki nākotnē, kāda būs lauku vide. Ir nepieciešams veicināt vidi saudzējošas lauksaimniecības attīstību, lai zeme būtu kā ilgtspējīgs resurss.

Saudzējošās lauksaimniecības mērķis ir pilnveidot lauksaimniecisko ražošanu, optimizējot lauksaimniecības resursu izmantošanu un veicinot augšņu degradācijas samazināšanos, augsnes, ūdens un bioloģisko resursu kompleksai apsaimniekošanai izmantojot arī ārējos faktorus. Saudzējošajā lauksaimniecībā augšņu mehāniskā apstrāde tiek nomainīta ar bioloģisku apstrādi, apstrādes funkciju un augu barības vielu līdzsvaru augsnē nodrošinot ar augsnes mikroorganismu, augu sakņu un augsnes faunas darbību. Augsnes auglība, tajā esošās augu barības vielas un ūdens tiek nodrošināti, kopjot augu zemsedzi, izmantojot augsekas un apkarojot nezāles.

Saudzējošajā lauksaimniecībā izmanto vairākus savstarpēji papildinošus lauksaimniecības paņēmienus. Izmantojot augsni bez apstrādes vai maksimāli samazinot to, tiek saglabāta augsnes struktūra, organiskās vielas un augsnē esošo fauna. Pastāvīgu zemsedzi, tai skaitā segkultūras, pēcpļaujas atliekas un mulču izmanto, lai aizsargātu augsni un nomāktu nezāles. Arī daudzveidīgu augseku un kultūraugu kombināciju izmantošana nomāc nezāles, slimības un augu kaitēkļus, veicina augsnes mikroorganismu attīstību.

Saudzējošās lauksaimniecības ieviešana

Saudzējošo lauksaimniecību parasti ievieš vairākos vismaz divus gadus garos posmos. Pirmajā posmā tiek pārtraukta augsnes aršana, vietā ieviešot tās izmantošanu bez apstrādes vai minimālās apstrādes paņēmienus. Vismaz vienai trešdaļai no augsnes virsmas ir jābūt pārklātai ar augu atliekām un pēc pamatkultūras ražas novākšanas ir jāsēj starpkultūras. Apstrādei izmanto šķīvju, tapu vai rotācijas ecēšas. Otra iespēja, ja augsni izmanto bez apstrādes, – iespējams sēt tieši rugainē. Raža šajā posmā var samazināties.

Otrajā posmā novērojama augsnes stāvokļa un auglības dabiska uzlabošanās to organisko vielu ietekmē, kas rodas augu atlieku sadalīšanās procesā. Šajā posmā palielinās nezāļu un kaitēkļu daudzums, kuru nepieciešams ierobežot ar ķimikāliju palīdzību vai citiem paņēmieniem.

Trešajā posmā var dažādot augsekas jeb audzēšanas sistēmas. Kopējā sistēma pakāpeniski stabilizējas.

Ceturtajā posmā lauksaimniecības sistēma jau sasniedz līdzsvaru un ražas sāk uzlaboties salīdzinājumā ar tradicionālo lauksaimniecību. Šī iemesla dēļ samazinās vajadzība izmantot ķimikālijas nezāļu un kaitēkļu apkarošanai vai mākslīgi paaugstināt augsnes auglību.

Lai veicinātu šādas ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, nepieciešams apmācīt lauksaimniekus par katru no iepriekš minētajiem posmiem. Pieredzi var iegūt praktiskā darbībā, taču jārēķinās, ka ražība un ienākumi īstermiņā var samazināties. Jāņem arī vērā, ka šī sistēma nav piemērota sablīvētām augsnēm, kuras vispirms nepieciešams irdināt.

Kādi ir ieguvumi

Saudzējošās lauksaimniecības izmantošanai ir vairākas priekšrocības. Tiesa, ražība paaugstinās un bioloģiskā daudzveidība palielinās tikai pēc sistēmas nostabilizēšanās, tādēļ ilgtermiņa rezultātu sasniegšanai nepieciešama pacietība.

Ilgtermiņā, izmantojot saudzējošās lauksaimniecības principus, ievērojami samazinās augsnes apstrādei un nezāļu apkarošanai nepieciešamais darba un enerģijas patēriņa ieguldījums un nepieciešamība veikt dažādus mēslošanas un augsnes auglības uzturēšanas pasākumus.

Saudzējošās lauksaimniecības principu ievērošanas ietekmē samazinās augsnes degradācijas procesi, īpaši virszemes notece un augsnes erozija, kas ļauj palielināt iegūstamo ražu. Augsnē uzlabojas tās struktūra, palielilinās bioloģiskā aktivitāte un organiskā oglekļa krājumi. Tā rezultātā tiek veicināta labi savienotu, galvenokārt vertikālu augsnes bioloģisko makroporu veidošanos, kuras palielina ūdens infiltrāciju augsnē un uzlabo izturību pret sablīvēšanos. Palielinoties bioloģiskajai aktivitātei, augsnes un tās organisko vielu saturam, uzlabojas ūdens kvalitāte, samazinās augsnes un augu barības vielu zudumi, notiek straujāka pesticīdu noārdīšanās un labāka to adsorbcija.

Pateicoties samazinātai tehnikas izmantošanai un palielinoties organiskā oglekļa uzkrāšanai augsnē, samazinās oglekļa dioksīda CO2 emisijas. Starp citu, izmantojot saudzējošās lauksaimniecības paņēmienus, katru gadu Eiropas augsnēs būtu iespējams saistīt 50–100 miljonus tonnu oglekļa, kas ir līdzvērtīgs daudzums emisijai, ko rada 70–130 miljoni automobiļu.

Ir arī mīnusi

Kā katras pārmaiņas, arī saudzējošās lauksaimniecības ieviešana nav vienkāršs process. Tā kā, salīdzinot ar tradicionālo lauksaimniecību, ir vajadzīga fundamentāla pieejas maiņa, lauksaimniecības speciālistiem būs nepieciešama plaša apmācība. Kvalitatīvai procesa realizācijai būtu nepieciešami arī viegli un ērti pieejami konsultāciju pakalpojumi, jo tā tomēr nav atsevišķa zemnieka kaprīze, bet mūsu kopējai videi nepieciešamas darbības.

Procesu sarežģī un daudzus saimniekus no šīm pārmaiņām attur arī nepieciešamās sākotnējās investīcijas speciālās augsnes apstrādes mašīnās, kā arī grūtības atrast vietējiem apstākļiem piemērotas, augsnes eroziju kavējošas kultūraugu sēklas par saprātīgu samaksu.

Bez tam, lai stabilizētu saudzējošās lauksaimniecības rezultātus, ir nepieciešams 5–7 gadus ilgs pārejas posms un pirmajos šā posma gados ražas var būt un, visdrīzāk, arī būs zemākas.

Pārejas laikā nepieciešams strikti ievērot augu seku un optimizēt augsnes segu un izmantotās kultūraugu šķirnes, pretējā gadījumā cīņai ar nezālēm un kaitēkļiem nāksies izmantot daudz vairāk ķimikāliju. Šajā laikā paaugstināsies slāpekļa monoksīda N2O emisija. Neievērojot klimatiskos faktorus vai nepareizi lietojot ķimikālijas, paaugstinās izskalošanās riski, jo ūdens strauji pārvietosies pa bioloģiskajām porām.

Pasaules pieredze

Visvairāk bez apstrādes zemi izmanto Grieķijā un Somijā, kur šis rādītājs ir aptuveni 10% no kopējām lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībām, bet Čehijā, Slovākijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē – līdz 5% lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību.

Somijā un Apvienotajā Karalistē gandrīz pusē no lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībām tiek veikta tikai minimālā apstrāde, bet Vācijā, Francijā un Portugālē šis rādītājs ir aptuveni 25%.

Ņemot vērā, ka vairākas no šīm valstīm atrodas līdzīos klimatiskajos apstākļos, mūsu lauksaimniekiem ir plašas iespējas dotie pieredzes apmaiņā un apgūt labākās idejas pie profesionāļiem, kas šīs pārmaiņas jau ir veikuši un no savas pieredzes spēj dalīties ar dažādām niansēm, ko mācību grāmatās varbūt arī neiekļauj.

Esam pieejami

Saziņai

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

Telefona nr.

+371 67788299

Top