Kaprīza, bet ļoti perspektīva! Populāra kļūst līdz šim neierasta pākšaugu suga
Soja Latvijas laukos līdz šim nebija tā populārākā laukaugu kultūra, taču pēdējās sezonās situācija sāk strauji mainīties. Unikāla suga, plaši izmantojama gan lopbarībai, gan pārtikai augstvērtīgu olbaltumvielu un eļļas ieguvei, turklāt vērtīgs priekšaugs augu maiņas dažādošanai.
Pieprasījums pēc sojas aug visā pasaulē. Tradicionāli soju un tās pārstrādes produktus Eiropā visvairāk ieved no Dienvid- un Ziemeļamerikas, tomēr šā brīža ģeopolitiskajā situācijā soja kļūst par deficītu. Tāpēc saimniecībām, kas šo kultūru audzē, būtiska priekšrocība ir pašapgāde. Pērn šādu saimniecību Latvijā bija 33, un soju tās audzēja vairāk nekā 400 ha platībā ar vidējo iekūlumu 2,5 t/ha. Šajā sezonā soju noteikti sēj vēl lielākā platībā.
Lai soju sekmīgi izaudzētu un novāktu, jāievēro daži pamatnosacījumi.
Piemērotākās šķirnes izvēle
Te jāsabalansē ražība un agrīnums. Sojai no sējas līdz gatavībai ir nepieciešams garāks periods nekā citiem kultūraugiem – pat līdz 140 dienām, tāpēc svarīgi novērtēt klimatiskās īpatnības reģionam, kur atrodas saimniecības lauki. Sojas audzēšana būs veiksmīgāka Latvijas saulainākajās, siltākajās klimata zonās. Par piemērotākajām Latvijas apstākļiem tiek uzskatītas Igaunijas šķirne ‘Laulema’ un Polijā radītā ‘Lajma’, abas ir agrīnas un spēj izveidot labu ražu.
Piemērotākais lauks
Svarīgs nosacījums ir pareiza augsnes reakcija, pH vēlams augstāks par 6,5. Pirms sējas jānovērtē, vai lauks nav pakļauts pavasara un rudens salnu riskam. Tā kā soju parasti novāc septembra beigās vai oktobrī, jau pirms sējas jāapsver, vai lauks būs piemērots darbam ar tehniku vēlu rudenī.
Veiksmīga sēja
Īstais sojas sējas laiks ir, kad augsne 5–10 cm dziļumā ir iesilusi vismaz līdz 7–10 °C. Mitra un stabili iesilusi augsne nodrošina ātru un veiksmīgu sējuma sadīgšanu
Sēju vislabāk veikt ar precīzās izsējas sējmašīnu, kas nodrošinās gan vienmērīgu sējas dziļumu, gan sēklu izvietojumu rindās. Sējas dziļums jāizvēlas, ņemot vērā augsnes mehānisko sastāvu: 3–4 cm – smagās augsnēs; 5–6 cm – vieglās augsnēs. Ieteicamā izsējas norma varētu būt vidēji 50–60 dīgtspējīgu sēklu uz m2 vai nedaudz vairāk, ja dīgšanas apstākļi nav stabili vai nezāles plānots ierobežot ar mehāniskiem paņēmieniem – sējuma ecēšanu, rušināšanu u. c.
Jāatceras, ka sēklas pirms sējas jāapstrādā ar sojai raksturīgām gumiņbaktērijām, jo Latvijas augsnēs atšķirībā no citiem tauriņziežiem tādas dabīgos apstākļos nav sastopamas. Vienmērīgai sadīgšanai, īpaši sausākos laika apstākļos, liela nozīme var būt sējuma pievelšanai pēc sējas.
Mēslošana
Papildu mēslojuma vajadzība lielā mērā ir atkarīga no augsnes auglīguma un cik veiksmīgi slāpekļa vajadzību nodrošina sojas auga sadarbība ar gumiņbaktērijām. Ja augsne nav auglīga un apstākļi gumiņbaktēriju attīstībai nav labvēlīgi, sojas attīstībai var palīdzēt ar nelielu slāpekļa papildmēslojuma devu (15–40 kg/ha N tīrvielā). Augsnē nedrīkstētu būt bagātīgi slāpekļa krājumi, jo tad augs nav motivēts veidot gumiņus un piesaistīt gaisa slāpekli.
Bez nezālēm
Sojas dīgsti vāji konkurē ar nezālēm, un nokavēta ierobežošana atstāj neatgriezenisku ietekmi uz sējuma ražību – noēnota soja neveido pākstis. Tāpēc jau pirms sējas ir jābūt skaidrai stratēģijai, kā tiks ierobežotas nezāles – mehāniski vai ar ķīmiskām metodēm.
Ja plāno soju audzēt ar bioloģiskām metodēm, to vēlams sēt tālrindsējā (rindstarpu attālums 30–60 cm), lai varētu veikt ne tikai sējuma ecēšanu, bet arī vairākkārtēju rindstarpu rušināšanu. Ja plānoti ķīmiskie ierobežošanas pasākumi, jāatceras, ka Latvijā sojai reģistrēti tikai daži herbicīdi. Un jārēķinās, ka, iespējams, būs jāizmanto gan augsnes, gan lapu herbicīdi.
Ražas novākšana
Sojas novākšana būs sekmīgāka, ja kombaini būs aprīkoti ar hederi, kas spēj kopēt lauka virsmu, pacelt visus sagulušos augus.
Soju var vākt mitru, pat ja mitrums pārsniedz 20%, tikai kulšanai un žāvēšanai jābūt maksimāli saudzīgai, vēlams izmantot aktīvo ventilēšanu. Sojas attīstība visstraujāk notiek, dienas garumam nepārsniedzot 14 stundu. Latvijas apstākļos tas ir augusta beigās septembrī. Ja septembris ir vēss un lietains, ir agras salnas, soja nespēs pilnībā nogatavoties. Šādās situācijas, iespējams, jādomā par alternatīvu sojas masas izmantošanu, piemēram, biomasas novākšanu skābbarībai.
Ražas realizācija
Pagaidām sojas pupiņas Latvijā nav eksporta produkts, bet tās ir saimnieciski konkurētspējīgs vietējais barības līdzeklis lopbarībā un perspektīva izejviela pārtikai. No vietējām izejvielām ražoti sojas produkti pēc kvalitātes ir līdzvērtīgi importētajiem un tā ir pozitīva ziņa tiem ražotājiem un pircējiem, kas rūpīgi seko līdzi produktu kvalitātei un izcelsmei.
Audzētāju pieredze un ekonomiskais izvērtējums apliecina, ka soju visizdevīgāk ir audzēt tām saimniecībām, kur ir iespēja ražu pārstrādāt uz vietas - lopbarībai, eļļas ieguvei vai citam izmantošanas veidam.
Kamēr tiek uzkrāta katras saimniecības individuālā audzēšanas pieredze, atstrādātas tehnoloģijas visos posmos, sojas audzēšanas bilance ne katru gadu būs ar plusa zīmi. Izmantojot pašaudzēto soju savā saimniecībā,jādomā arī par iespējām veikt sojas pupiņu pirmapstrādi – sojas pupiņas ir jāuzkarsē, lai dzīvniekiem nerastos gremošanas problēmas un augstvērtīgais proteīns tiktu maksimāli efektīvi izmantots. Pagaidām šādu pakalpojumu Latvijā nav iespējams saņemt, un saimniekiem pašiem jārod risinājums.
Tomēr visas šīs grūtības ir pārejošas un ir aktuālas tikai tāpēc, ka soja ir jauns kultūraugs Latvijas saimniecībās.. Sojas pētījuma projekta īstenošanas laikā no 2018. līdz 2021. gadam uzkrātā pieredze ir apkopota virtuālā grāmatā “Latvijā audzēta soja un kailie mieži – inovācijas cūku ēdināšanā” un ir pieejama interesentam SIA LLKC Lauku tīkls mājaslapā, kā arī AREI un biedrības Zemnieku saeima interneta vietnēs.
