Piesaisti finansējumu, neizejot no saimniecības!

Galvenā   >   Blogs   >   Piesaisti finansējumu, neizejot no saimniecības!

Piesaisti finansējumu, neizejot no saimniecības!
11.03.2022
Piesaisti finansējumu, neizejot no saimniecības!

Nu jau teju katrs saimnieks savā ikdienā izmanto tehnoloģijas, lai ikdienas darbu padarītu efektīvāku un automatizētu dažādus procesus. Bet vai zinājāt, ka digitāli iespējams piesaistīt arī finansējumu? Šādu iespēju nodrošina kolektīvās finansēšanas platforma LendSecured (2022. gadā apvienosies ar zīmolu LANDE.LV un pēc nosaukuma maiņas būs zināmi kā LANDE), kuras izveidē ieguldīti jau aptuveni 200 tūkstoši eiro un kur šobrīd jau sadarboties ir gatavi vairāk nekā 700 aktīvie investori no 40 valstīm. Plašāk par šo inovatīvo finansējuma piesaistes risinājumu stāsta uzņēmuma valdes locekļi Edgars Tālums un Ņikita Gončars.

Lande sasniegumi

- Aizdevums izsniegts vairāk nekā 350 mazām un vidējām zemnieku saimniecībām (pārvaldot 10 000 ha).
- Piesaistīts vairāk nekā 1 500 000 EUR ārvalstu kapitāls.
- Uzņēmums pēc Abū Dabī (Abu Dhabi Global market ADGM) novērtējuma atzīts kā veiksmīgākais Baltijas finanšu uzņēmums 2021. gadā, kā rezultātā uzstājies Apvienotajos Arābu Emirātos.
- Uzņēmums atzinīgi novērtēts gan vietējos, gan ārvalstu medijos (kā piemēram, tech.eu, thefintechtimes.com, labsoflatvia.com).

-Sākumā, lūdzu, pastāstiet, kāpēc esat izvēlējušies lauksaimniecības nozari? Kāds bija jūsu ceļš līdz šai idejai?
Edgars Tālums: -Mēs ar Ņikitu aizdevumu biznesā esam jau teju 15 gadus, taču pirms pāris gadiem manā dzīvē aktualizējās arī lauksaimniecības tēma. Mūsu ģimenei jau vairākās paaudzēs pieder īpašums Smiltenes novadā, taču beidzamajos gados tas bija pilnīgi aizaudzis, saimniecību pametot novārtā. Pirms trīs gadiem nolēmu īpašumu atjaunot. Iepazinos ar kaimiņiem – lauksaimniekiem, kuri man palīdzēja tikt galā ar daudziem darbiem, pamazām sāku nodarboties ar biškopību, nopirku dažus bišu stropus. Nonākot šajā vidē, sastapos ar vairākiem graudaudzētājiem un lopkopjiem, tāpēc bija iespēja pamanīt, ar kādām problēmām viņi regulāri sastopas. Šķita, ka zemnieki īsti nemāk novērtēt savu potenciālu – nesaņem tādu atalgojumu un attīstības iespējas, kādas būtu pelnījuši. Tas mani un Ņikitu motivēja izveidot šo pūļa finansējuma platformu, kas darbotos kā investīciju piesaistes rīks lauksaimniekiem, sniedzot viņiem iespēju attīstīties – iegādāties zemi, tehniku – daudz ātrāk un bez pārmērīgām liekām formalitātēm. Uzskatām, ka finansējumam zemnieku vajadzībām ir jābūt daudz brīvāk pieejamam.
Ņikita Gončars: – Es pēc izglītības un pārliecības vairāk esmu finansists, bet arī ar rokām ir sanācis pastrādāt – gan Latvijā, gan Ukrainā vecvecāki ir darījuši lauku darbus un arī es tajos piedalījos. Bērnības un jaunības gados tā bija laba pieredze – gan saprast, kā izaug pārtika, gan to, cik fiziski grūts ir šis darbs.
Tieši tāpat kā Edgaru, arī mani uzsākt šo biznesu motivēja vēlme risināt vispārzināmās finansējuma pieejamības problēmas zemniekiem.

Daudzi lauksaimnieki, jo īpaši no jaunajām saimniecībām, joprojām strādā ar savu laiku nokalpojušu tehniku. Tam tā nevajadzētu būt, jo pasaulē šobrīd kopumā ir gan pietiekami daudz naudas, gan plašs mūsdienīgas tehnikas piedāvājums.”

Šogad tikām atzīti par vienu no simts jaudīgākajiem Fintech nozares jaunuzņēmumiem pasaulē, kā rezultātā viesojāmies Abū Dabī (Abu Dhabi),  un iepazināmies ar citiem finanšu pārstāvjiem. Arābi bija neizpratnē, kāpēc tādās auglīgās zemēs kā pie mums, katram saimniekam nav iespēju audzēt graudus, kā vispār ir iespējams, ka trūkst, piemēram, tehnikas. Arī Pasaules Bankas eksperti prognozē, ka pēc 25 gadiem, palielinoties iedzīvotāju skaitam, pieprasījums pēc pārtikas palielināsies par 70%. Izcirst mežus, lai apstrādātu jaunas zemes platības, nav pareizi klimata dēļ, tāpēc ir jāpalielina produktivitāte, apstrādes intensitāte. Tā nav tikai Latvijas problēma - arī pārējās Baltijas valstīs un citviet Eiropā ir tāpat. Ir pat aprēķināts, ka lauksaimniekiem trūkst ap 40 miljardu eiro finansējuma. Tieši tāpēc mēs nonācām pie šīs idejas – izmantot digitālos risinājumus, lai izveidotu platformu, kurā tūkstošiem investoru satiek zemniekus, kam nepieciešams finansējums un var uzsākt produktīvu sadarbību. Uzreiz gan arī gribu uzsvērt, ka neesam banka, kolektīvās finansēšanas platformas darbības princips ir nedaudz citādāks.

-Kāds tad ir šīs kolektīvās finansēšanas platformas darbības princips?
Ņ. Gončars: –Te savedam kopā investorus, kas var būt no jebkuras pasaules valsts, ar lauksaimniekiem, kam ir konkrētas vajadzības. Sanāk, ka cilvēki aizdod cilvēkiem - līdzīgi, kā savulaik darbojās krājaizdevu sabiedrības. Ikviens lauksaimnieks var šajā sistēmā reģistrēties, iepazīties ar platformas uzbūvi un brīdī, kad tas kļūst aktuāli, ievietot informāciju par finansējuma nepieciešamību. Šobrīd mums lielākā daļa investoru ir no Vācijas, Šveices un Francijas, taču mūsu mērķis ir, lai prioritāri finansējums tiek nodrošināts Latvijas un Baltijas zemniekiem, pēc tam jau pakāpeniski arvien paplašinot darbības robežas. Katru mēnesi investīciju skaits un apjoms palielinās, tas tikai vēlreiz apliecina, cik vajadzīgi esam.

-Kādi no šī visa ir jūsu pašu ieguvumi, kā nopelnāt jūs?
Ņ.Gončars: -Mēs no šiem darījumiem saņemam komisijas maksu – nelielu procentu no darījuma. 2021. gadā esam palīdzējuši klientiem saņemt vairāk nekā pusotru miljonu eiro. Šobrīd gan mūsu prioritāte ir saimnieku vajadzību izprašana, lai nākotnē varētu sadarboties vēl mērķtiecīgāk.

“Lauksaimniecība ir nākotnes nozare, kurā šobrīd pilnīgi noteikti ir vērts ieguldīt brīvos līdzekļus”.

-Platformā šobrīd ir jau vairāk nekā 700 aktīvi investori no 40 valstīm. Kas viņi ir?
Ņ.Gončars: -Investoru loks ir tiešām daudzveidīgs – sākot no Eiropas vidusslāņa privātpersonām, līdz pat lieliem uzņēmumiem, kuri gatavi veikt iespaidīgus ieguldījumus. Pie mums ir vērsušies arī dažādi fondi, taču tiem mēs lielākoties vēl esam par mazu. Visus mūsu investorus vieno fakts, ka viņi vēlas darboties digitālajā vidē, ir gatavi veikt mērķtiecīgus ieguldījumus. Šī ideja pēc būtības nav unikāla, tā daudzviet pasaulē jau veiksmīgi darbojas, piemēram, Igaunijā tāda ir pieejama būvniecības jomā, kur ar tās palīdzību piesaistīti vairāki simti miljonu eiro, uzbūvētas daudzas ēkas, veiktas renovācijas utt.
E.Tālums: -Banku finansējums ne vienmēr ir pieejams, tāpēc šādas platformas paātrina finanšu plūsmu un ļauj ātrāk realizēt ieceres. To novērtē ne tikai saimnieki, bet arī mūsu sadarbības partneri. Līdz šim jau veiksmīgi noslēgušās sadarbības ar tādiem pazīstamiem lauksaimniecības tehnikas tirgotājiem kā, piemēram, DOJUS Latvija, un graudu uzpircējiem kā, piemēram, Dobeles Dzirnavnieks, AgroPartner u.c.

-Kādas vēl ir šādu kopfinansējuma platformu priekšrocības, salīdzinot ar tradicionālajiem finansējuma risinājumiem?
Ņ. Gončars: –Zemnieki nereti saka, ka bankas prasa ļoti daudz dokumentu, operatīvās bilances, ko zemniekam nav laika gatavot, īpaši sezonas karstumā. Viņam parasti vajag tūlīt un tagad, piemēram, pirkt no kaimiņa zemi. Banka dod aizdevumu, bet mūsu gadījumā cilvēki investē konkrētajā uzņēmumā, protams, arī viņu interesēs ir nopelnīt. Līdz ar to tās ir pavisam cita veida attiecības. Investors arī pats izdomā, vai šis piedāvājums viņam būs pārāk riskants vai nē. Tā ir dzīvā tirgus ekonomika. Savukārt, zemnieki finansējumu var sākt atdot, kad tas viņiem ir ērti, piemēram, sezonas beigās, kad ir pārdota graudu raža.
E. Tālums: – Platformas iespējas ir nesalīdzināmi elastīgākas.
Ņ. Gončars: – Tāpat ērti, ka viss notiek attālināti, šajā laikā nav nekur jābrauc, var izmantot elektronisko parakstu. Ja gadījumā klientam nav tādu iespēju, mūsu darbinieks var aizbraukt un uz vietas palīdzēt.
E. Tālums: – Jāuzsver, ka visi maksājumi tiek administrēti caur vienu no TOP10 lielākajām pasaules bankām – BNP Paribas bank. Mēs piesaistām Latvijai ārvalstu kapitālu.
Ņ. Gončars: – Tātad, ja kāds investors vēlēsies investēt naudu Latvijas saimniecībā, viņam tiek atvērts konts šajā bankā, Francijā, kur arī šī nauda glabāsies. Tas piešķir mūsu projektam caurspīdīgumu, jo citādi – kāpēc lai kāds Vācijas pilsonis skaitītu naudu uz kādu Latvijas uzņēmumu? 
E. Tālums: – Domāju, ka tie zemnieki, kas izmanto šo digitālo risinājumu, ir jau priekšā tiem, kas to vēl nedara. Viņiem ir iespēja iegūt investīcijas un attīstīties daudz ātrāk. Savukārt lojālajiem partneriem nākotnes darījumos jau tiek nodrošināti zemāki procenti. Tuvākajā laikā plānojam piesaistīt ap simts miljoniem eiro.

– Vai kaut kā tiek izvērtētas saimniecības, kurām ir iespēja finansējumu saņemt?
Ņ. Gončars: – Protams. Skatāmies ražas apjomu, īpašumā esošā zemes apjomu, atdevi no hektāra, darbinieku skaitu un citus parametrus. Bilance gan mums nav īpaši aktuāla, jo graudu cena taču visā Eiropā ir praktiski vienāda. Mums ir daudz rādītāju pēc kuriem varam novērtēt saimniecību, taču mēs skatāmies tā: ja saimniecība ir maza, bet gatava pirkt zemi, attīstīties, tai ir izaugsmes potenciāls. Tieši pašlaik daudzviet Eiropā lauksaimniecībā notiek paaudžu maiņa. Jaunam zemniekam bez sava kapitāla ir praktiski neiespējami kaut ko nozarē paveikt, tāpēc esam šeit, lai palīdzētu.

– Kādas saimniecības ir jūsu klienti pašlaik?
Ņ. Gončars: – Pašlaik sadarbojamies ar aptuveni 350 saimniecībām, kuras kopā pārvalda vairāk nekā 10 000 hektārus zemes. Ir gan nosacīti lielās, gan mazās saimniecības. Arī t.s. lielajām saimniecībām var būt steidzami vajadzīgi līdzekļi, ko ar mūsu platformas palīdzību var iegūt 2–3 dienu laikā.

– Kas notiek, ja tomēr saimniecībai nav iespējams izpildīt savas saistības?
Ņ. Gončars: – Jā, var gadīties, ka, piemēram, ir slikta sezona. Arī 2021. gadā bija tāda nepatīkama situācija, ka sākotnēji ražas potenciāls bija labs, saules daudz, taču beigās tiem, kas nepaspēja novākt, applūda lauki, kas ļoti samazināja ražas kvalitāti. Tā var pazaudēt 30–40 % no cenas. Protams, mēs uzklausījām šos zemniekus, izrunājām iespējas, vai un cik lielu daļu ir iespējams atmaksāt. Katrā ziņā investori uz šādām situācijām skatās cilvēcīgi, ir ar mieru pagaidīt, uzreiz nepieprasa savus līdzekļus atpakaļ.
E. Tālums: – Arī šī ir viena no mūsu priekšrocībām. Mūsu gadījumā investori var pagaidīt, jo vienai zemnieku saimniecībai var būt vairāki desmiti investoru, kas, visticamāk, nebūs ieguldījuši tik lielas summas, lai viņiem būtu svarīgi to dabūt atpakaļ uzreiz. Pie tam investori ir ieguldījuši vairākos projektos, līdz ar to finanšu riski ir izlīdzināti.

 – Kādas ir vidējās aizdevumu summas, ko lauksaimnieki lūdz?
Ņ. Gončars: – Mazākās investīcijas ir daži tūkstoši eiro (tādos gadījumos pat nav nepieciešama ķīla), lielākās – ap simts tūkstošiem un vairāk. Ir bijis pāris miljonu vērts projekts, bet šajā gadījumā puses savedām kopā pa tiešo. Katru mēnesi platformā reģistrējas simtiem jaunu investoru, tāpat arī piesakās jauni lauksaimnieki. Tas dod arvien labākus nosacījumus un plašāku pieeju kapitālam. Līdz ar to mūsu uzņēmums kļūst klientiem arvien interesantāks un elastīgāks. Nākotnē plānojam sadarboties ar izejvielu tirgotājiem – degviela, minerālmēsli, sēklas, ko saviem klientiem varētu piedāvāt ar atlaidēm. Platforma ir kā dzīvs organisms, kas attīstās atbilstoši pieprasījumam.

 – Kas jādara saimniekam, ja viņš vēlas saņemt investīcijas caur Lande.lv platformu?
Ņ. Gončars: – Sākumā vislabāk ir sazināties ar mūsu konsultantiem, lai saprastu, kādas ir vajadzības un kas jādara, lai reģistrētos platformā
E. Tālums: –Platforma var noderēt dažādās situācijās, arī tad, ja līdzekļi nepieciešami ļoti steidzami. Ar investoru no Spānijas vai Itālijas var sazināties arī pa tiešo, neizbraucot no savas saimniecības. Par šo varam pateikties pandēmijai – digitālās tehnoloģijas un dažādi attālinātie risinājumi ir attīstījušies milzīgā tempā. Šobrīd esam liecinieki aizraujošai finanšu evolūcijai, ko zemnieki var izbaudīt jau šodien, pievienojoties mūsu platformai. Un šis viss ir tikai sākums – jau tuvā nākotnē mums pievienosies arvien vairāku zemnieku un investoru no visas Eiropas, paplašinot visu iesaistīto pušu iespēju apvāršņus.

Intervija pieejama arī Saimnieks.lv februāra numurā. 

Esam pieejami

Saziņai

Bukultu iela 11, Rīga

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

+371 67788299

Telefona nr.

+371 67788299

Top