Nektāraugi biškopības attīstībai

Galvenā   >   Blogs   >   Nektāraugi biškopības attīstībai

Vēl nesen Latvijā ar biškopību nodarbojās vien retais, bet nu tā iekarojusi savu vietu starp citām lauksaimniecības nozarēm. Pieaug gan profesionālo bitenieku skaits, gan to cilvēku, kas ar dravniecību nodarbojas prieka pēc. Latvijas medus ir augstvērtīgāks par tropu zemēs iegūto medu, jo mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis ir labvēlīgs kvalitatīva medus iegūšanai.

Nektārs un putekšņi ir bišu barība, kurus tās iegūst no ziediem. Nektārs ir galvenais ogļhidrātu avots bišu barībā. Tā ir salda sula, ko izdala ziedu nektāriji. Nektāru bites atrod jau no attāluma pēc ziedu krāsas un formas, bet tuvumā – pēc smaržas. Viena lidojuma laikā bites var apmeklēt vienlaicīgi vairākas nektāraugu sugas.

Bišu barības bāze ir daudzveidīga, to nodrošina bagātīgais savvaļas nektāraugu un putekšņdevējaugu daudzums. Mērenajā klimatā labi jūtas dažādi nektāraugi, un tieši to kvalitāte un dažādība ir būtisks priekšnosacījums arī ievāktā medus kvalitātei. Latvijā nektāraugu īsajā ziedēšanas laikā nektārs izdalās koncentrētāks un bagātāks ar bioloģiski aktīvām vielām nekā tas ir dienvidu reģionos.

Vides ietekme

Nektāra izdalīšanās intensitāti ietekmē augsnes mehāniskais sastāvs, gaisa temperatūra, relatīvais gaisa mitrums, nokrišņu daudzums, vēja stiprums un pat virziens, apgaismojums, reljefs, bet kultūraugiem – arī izvēlētās audzēšanas metodes.

Nektārs bagātīgi izdalās, ja gaisa temperatūra ir 22–28 ⁰C, bet, tai paaugstinoties virs 35–38 ⁰C, nektāra izdalīšanās vairumam nektāraugu apstājas. Nevēlamas ir arī lielas dienas un nakts vidējās temperatūras svārstības.

Vislabāk nektārs izdalās, ja gaisa relatīvais mitrums ir 60–80% robežās, bet zem 50% tas izdalās maz. Optimālais gaisa mitrums atšķiras dažādiem nektāraugiem, tādēļ pilnībā ideālo mērījumu noteikt nevar. Pie optimālas gaisa temperatūras, bet atkarībā no augsnes mitruma nektārs izdalās vienlīdz labi arī pie zema gaisa relatīvā mitruma. Nektāra izdalīšanos veicina arī miglains laiks.

Nektāra izdalīšanos ietekmē augsnes mitrums. Lai stimulētu nektāra izdalīšanos, ieteicams nektāraugu sējumus un stādījumus laistīt. Tomēr spēcīga strūkla, tāpat kā spēcīgas lietusgāzes izskalo nektāru no ziediem, kuru nektāriji atrodas sekli, un lietainās dienās ievāktais nektārs ir šķidrs un ar zemu cukura saturu.

Vēja ietekmē tiek kavēta nektāra izdalīšanās no ziediem. Pat neliels vējš karstā laikā var pilnībā pārtraukt nektāriju darbību. Ziemeļu vēji pazemina temperatūru, kā rezultātā aizkavē nektāra izdalīšanos un atsevišķos gadījumos traucē bišu izlidošanu.

Ja ir pietiekams gaisa mitrums, nektāra izdalīšanos un cukura saturu nektārā ietekmē arī apgaismojums un tā intensitāte. Saulainās dienās ir augsta gaisa temperatūra, kas veicina nektāra izžūšanu no ziediem ar sekliem nektārijiem, bet apmākušās dienās nektārs izdalās 1,5–3 reizes vairāk nekā saulainās dienās. Saulainās dienās 2–5 reizes pieaug nektāra izdalīšanās no ziediem, kuru nektāriji atrodas dziļi.

Nektāra izdalīšanos neietekmē dienas stunda, ja vien pārējie apstākļi ir labvēlīgi. Vairumam augu nektārs visbagātāk izdalās rīta un priekšpusdienas stundās, tomēr produktīvu ienesumu nodrošina augi, kuru ziedos bites atrodas no agra rīta līdz pat vēlam vakaram.

Kultivētie nektāraugi

Nosacīti barības bāzi var iedalīt:

  • dabīgā barības bāze, ko nodrošina savvaļas augi;
  • sētie kultūraugi;
  • jauktā barības bāze, kas nodrošina bites ar vienmērīgu ienesumu visā dravošanas sezonā.

Pavasarī un vasarā bites ar nektāru un ziedputekšņiem nodrošina savvaļas nektāraugi. Maija beigās un jūnija sākumā samazinās ienesums no savvaļas augiem, iestājas bezienesuma periods. Atsevišķos gados jau jūlija beigās beidzas ienesums, kā rezultātā tiek traucēta bišu saimju attīstība. Lai izlīdzinātu ienesumu, jāierīko kultūraugu sējumi.

Ja drava ir neliela, tās vajadzībām pietiks ar apkārtnē esošajiem savvaļas augiem, taču, ja saimju skaits pārsniedz 20, ar tiem vien nepietiks – tie nespēs nodrošināt nepieciešamo produktīvo ienesumu. Ja pieņemts lēmums kultivēt nektāraugus, ieteicams veidot tā saukto nektāraugu konveijeru – nektāraugu nepārtrauktu ziedēšanas secību, lai aizpildītu periodus, kad dabā iestājas bezienesums (maija beigas un jūnija sākums, jūlija otrā puse).

Visbiežāk iebildumi pret nektāraugu audzēšanu ir:

  • sēklas materiāls ir dārgs;
  • nepieciešamas lielas platības;
  • augsnes sagatavošana ir dārga, īpaši nezāļainos laukos;
  • pastāv risks, ka sējumi ierīkoti, bet ziedēšanas laikā iestājas slikti laika apstākļi un bites ziedus neapmeklē.

Patiesībā nektāraugu audzēšanai nav nepieciešamas lielas platības, bet jāievēro kultūraugu audzēšanas agrotehniskās prasības, lai ziedi izdalītu maksimālo nektāra daudzumu ar augstu cukura saturu. Pēc sēklu ievākšanas nektāraugu zaļo masu iestrādā kā zaļmēslojumu augsnē. Šo augu sakņu sistēma irdina augsni un uzlabo tās ūdens caurlaidību – vieglās augsnēs palielina ūdens kapacitāti, smagās – uzlabo aerāciju –, slāpekļa uzņemšanu un saistīšanu augsnē un palielina pēcaugu ražu.

Izvēloties nektāraugus, jāņem vērā to piemērotība audzēšanai konkrētos apstākļos, ziedēšanas ilgums un nektāra izdalīšanās stabilitāte.

Ierīkojot nektāraugu sējumus, iespējams daļēji ietekmēt nektāra izdalīšanos, izvēloties piemērotus apstākļus un agrotehniku kultūraugu augšanai un attīstībai. Atkarībā no augu sugas ir jāizvēlas iekultivētas, barības vielām bagātas augsnes ar optimālu augsnes reakciju (pH) un pietiekamu mitrumu. Atkarībā no tā, cik piemērotā augsnē aug nektāraugs, mainās tā izdalītā nektāra daudzums.

Nektāra izdalīšanās ir atkarīga arī no sējas laika un attāluma. Agri pavasarī sētajiem nektāraugiem nektārs izdalās vairāk, salīdzinot ar atkārtotiem sējumiem vēlākos sējas termiņos. Nektāra izdalīšanos ietekmē augu sējas veids. Paugurainos apvidos liela nozīme ir nogāzes virzienam: augi, kas atrodas nogāzes dienvidu pusē, sāk ziedēt agrāk un dod vairāk nektāra nekā ziemeļu pusē augošie augi.

Vairums “maizes” kultūraugu jāsēj aprīlī, maija sākumā. Viengadīgos nektāraugus, savukārt, var sēt vēlāk, kad laika saimniecībā ir vairāk. Viengadīgajiem nektāraugiem agrs pavasaris nav labākais sējas laiks, jo šādā gadījumā vairums sēto nektāraugu pārzied jau jūlijā, kas vēl īsti nav bezienesuma periods. Agri sētiem viengadīgiem nektāraugiem gan ir arī savi plusi: tie kopumā dod vairāk medus, nekā vēlu sētie, un pilnībā nogatavina sēklas, lai tās var bez problēmām nokult.

Labāko sējas laiku var aprēķināt, vadoties no konkrētā auga – parasti uz sējas materiāla ir norādīts, cik dienas pēc sējas nektāraugs zied – pēc tā arī jāvadās rēķinot, kad ir jāsēj, lai nektāraugs ziedētu jūlijā, augustā. Tomēr arī par vēlu iesēt ir riskanti, jo, sabojājoties laika apstākļiem, var neiegūt vēlamo nektāra ražu. Bez tam vēlu sējot, nepieciešama vēl viena augsnes apstrāde, jo uz neapsētas zemes var savairoties nezāles.

Esam pieejami

Saziņai

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

Telefona nr.

+371 67788299

Top