Spēkā pieņemas minerālmēslu deficīts; jāinvestē tehnoloģijās
Lauksaimnieki aicina palielināt Eiropas Savienības atbalstu precīzo mēslošanas iekārtu iegādei, kas ļauj daudz efektīvāk izmantot nopirkto mēslojumu.
“Situācija ar minerālmēsliem ir slikta. Pirms gada slāpekļa mēslojumu varēja nopirkt pa 200 eiro tonnā, šobrīd cena ap 1000 eiro. Un pat tad nav garantijas, ka pie mēslojuma tiešām tiksim,” šādi situāciju raksturo kāds Kurzemes puses zemnieks un šim atzinumam patlaban piekrīt lielākā daļa Latvijas lauksaimnieku. Šobrīd, sējas laikam sākoties, sagādāti ap 80% no vajadzīgā apjoma, tomēr pēc trim mēnešiem noliktavās jāsāk ievest fosfors un kālijs rudens sējai, bet praktiski nekur tie nav pieejami.
Par to, ka briest nepatikšanas, martā trauksmes zvanus sāka zvanīt lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas. Problēmas būtība – lielākā daļa minerālmēslu nāca no Krievijas un Baltkrievijas un pēc karadarbības sākuma šī plūsma, saprotams, apsīka.
Kā liecina statistika, pērn kopumā Latvijā ieveda 17 000 tonnu minerālmēslu, 52% no šī daudzuma nāca no Krievijas. No visa Latvijā ievestā komplekso mēslojumu apjoma no Krievijas pērn ievesti 78%, bet no slāpekļa mēslojuma - ap 50%. Tas, ka lielākā mēslojuma importētājvalsts ir Krievija, saistīts ar vēsturisko situāciju un arī loģistikas ceļiem, piemēram, dzelzceļu, ar kura palīdzību mēslojumu izdevīgi iespējams nogādāt Latvijā. Slāpekļa mēslojumu Latvijā ieved arī no Lietuvas, taču, ņemot vērā, ka Lietuva cieši šajā jomā sadarbojusies ar Krieviju, arī te sagaidāmas problēmas.
Tā kā rodas deficīts, minerālmēslu cenas viena mēneša laikā pieaugušas vairākkārt, turklāt no kopējā lauksaimniecības izmaksu portfeļa mēslojums veido apmēram 26%, līdz ar to rodas bažas, vai lauksaimnieki spēs segt savas saistības.
Tiek progrnozēt, ka minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu cenu kāpuma ietekmē šogad sagaidāms ražas kritums. Lai izaudzētu vidējās ražības graudaugu produkciju, kas ir aptuveni 4,5 tonnas no hektāra, gadā nepieciešami ap 180 kg tīra slāpekļa, 36 kg fosfora un aptuveni 67 kg kālija. Daļu no augiem nepieciešamā uztura iespējams iegūt no zemes, bet otru pusi jādod papildus – tātad vai nu minerālmēsli vai organiskais mēslojums jeb kūtsmēsli.
Organiskais neglābs
Tomēr, tā kā Latvijā ir salīdzinoši maz mājlopu, kūtsmēslu pieejamība ir ierobežota, turklāt kūtsmēsli pārsvarā tiek lietoti pamatmēslojumā, mazāk virsmēslojumā.
Lauksaimnieki laukaugus mēslo, veicot plānošanu – ņem vērā augsnes īpašības, plānoto ražu, augu maiņu u.c. rādītājus. Agronomi norāda – lai nezaudētu plānoto ražu apjomu, mēslojumu šogad var samazināt ne vairāk kā par 15-20%, taču tas nozīmē, ka ļoti iespējams, rudenī nāksies vākt zemākas kvalitātes graudus. Uzskats, ka samazināt mēslojumu nozīmē strādāt ekoloģiskāk vai pat bioloģiskāk ir aplama izpratne par augkopību un vēl jo aplamāka izpratne par bioloģisko saimniekošanu. Diemžēl ir vairākas saimniecības, kas nesagādātā mēslojuma dēļ (nenopirka vai vairs nevar atļauties) samazinās vai pat nelietos mēslojumu. Sekas būs bēdīgas - ekonomiski neatmaksājas vairs audzēt, ja nemēslo. Pāreja uz citu saimniekošanas sitēmu prasa 3-5 gadus un ar daudz lielākiem izaicinājumiem nekā pašreizējiem - mēslojuma trūkumu. Tādēļ agrononomi saimniekiem iesaka nepieņemt sasteigtus lēmumus.
Jādomā par precīzajām tehnoloģijām
Tas, ko tagad varētu darīt (līdzās Zemkopības ministrijas obligātajām rūpēm par minerālmēslu piegādātāju meklēšanu Krievijas un Baltkrievijas vietā, piemēram, Polijā un Lietuvā), ir pievērsties precīzajām mēslošanas tehnoloģijām un mēslojuma optimizēšanas pasākumiem.
Precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas galvenokārt nozīmē lauku mēslošanu, izmantojot minerālmēslu izliedētājus, kas ir aprīkoti ar globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS). Tādējādi slāpekļa nepieciešamību nosaka ar sensoru palīdzību, fosfora un kālija nepieciešamību - ar augsnes analīzēm, un, ņemot vērā šos datus, lauki tiek mēsloti.
Rezultātā lauki ir izlīdzinātāki un vidējās ražas no lauka aug, tātad saimniecības var kāpināt savu produktivitāti, nepalielinot kopējās apstrādājamās platības.
Turklāt ar precīzo tehnoloģiju palīdzību ir iespējams izsekot, lai elementu daudzums netiek pārtērēts, un novērst negatīvu ietekmi uz ekoloģiju. Tehnikas aprīkošana ar atbilstošu GPS un datorprogrammu ļauj dozēt mēslošanas un arī augu aizsardzības līdzekļus un, vadoties no augšņu un augu analīzēm, augam iedot attiecīgi vairāk vai mazāk.
Lai arī pašlaik Latvijā ir saimniecības, kurās izmanto precīzas mēslojumu tehnoloģijas, to skaits ir neliels. Turklāt atbalsta apmērs minētajām tehnoloģijām nav pietiekams.
Tādēļ biedrība “Zemnieku saeima” marta otrajā pusē publiski aicināja atbildīgo ministriju strādāt pie tā, lai maksimāli ātri visi, kuri grib, savās saimniecībās ar Eiropas Savienības atbalstu varētu iegādāties precīzās mēslošanas iekārtas. Tās ļauj daudz efektīvāk izmantot nopirkto mēslojumu.
Būs atbalsts
Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departaments informēja, ka neesot noteikti specifiski agregāti, kādi būtu jāizmanto, lai saņemtu atbalstu programmā/ekoshēmā "Slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecība prakse".
Ekoshēmaskopējais finansējums ir 25, 2 miljoni eiro, savukārt plānotais finansējums sekojošs;
par vienu hektāru, kurā veikta precīza šķidrā organiskā mēslojuma izkliede – 31 eiro;
par vienu hektāru, kurā veikta precīza minerālmēslu un AAL izkliede – 20 eiro.
Ekoshēma paredz papildu aprīkojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu precīzu minerālmēslojuma un augu aizsardzības līdzeķlu izkliedi. Paredzēts, ka izkliedētājam jābūt aprīkotam ar automātisko devu regulēšanas iespēju, savukārt traktortehnikai – ar GPS un programmatūru, kas nodrošina precīzu mēslojuma iestrādi, vai arī jāizmanto tehnoloģija, kas nodrošina, ka mēslošanas zonas nepārklājas. Savukārt AAL izsmidzināšanai var izmantot tikai sertificētu AAL lietošanas iekārtu ar automātisko sekciju kontroli vai pretnoneses sprauslām, bet traktortehnikai jābūt aprīkotai ar GPS un programmatūru, kas nodrošina precīzu AAL lietošanu.
Minētā papildaprīkojuma iegādei visu lielumu saimniecībām tiek solīts atbalsts no finansējuma lauku attīstībai. Neesot obligātas prasības agregātus un papildaprīkojumu iegādāties īpašumā: atbalsts tikšot piešķirts arī tad, ja precīzās tehnoloģijas tiks izmantotas uz pakalpojumu līguma pamata. Papildus lauksaimniekam jānodrošina, ka saimniecībā izmantotais slāpekļa daudzums nepārsniedz mēslošanas plānā norādīto vajadzības daudzumu, ka mēslojuma iestrāde notiek saskaņā ar mēslošanas plānu un ka saimniecībā tiek veikta AAL lietošanas uzskaite. Ieguldījumi precīzo tehnoloģiju izmantošanā lauku saimniecībās tiek atbalstīti saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam, kā arī Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam.
