Jauni noteikumi un jaunas nodevas
Jūnijā un jūlijā mežsaimniecības nozari skāruši vairāki jauninājumi, kuru rezultātā ietekme būs gan uz valsts, gan meža īpašnieku budžetu.
Pirmais satricinājums notika īsi pirms Jāņiem, kad valdība pēkšņi vienojās ļaut mežā cirst mazāka izmēra un jaunākus kokus.
Līdz ar to turpmāk pieļaujamais koku ciršanas diametrs priedei ir 30 cm, eglei 26 cm un bērzam 25 cm (iepriekš attiecīgi 39 cm, 31 cm un 31 cm).
Meža īpašnieku biedrībā lēmumu vērtē kā “pussolīti uz uzticēšanos”. Tas ļaus saimniekot racionālāk, īpaši šobrīd, kad pieprasījums pēc koksnes aug ļoti strauji.
„Igaunijā ciršanas apmēri ir ļoti līdzīgi tagad pie mums pieņemtajiem. Somijā vispār nav diametra vai vecuma ierobežojuma, bet ir pamatnosacījums platību atjaunošanai. Zviedrijā nav diametra ierobežojuma, kokus drīkst zāģēt, kad tie sasnieguši 45 gadus. Ar to izskaidrojams ievērojamais atmirušās koksnes apjoms mežos – esam starp līderiem starp ES valstīm,” norāda biedrībā.
Tā kā jauninājums ir uz meža produktivitātes veicināšanu vērsts pasākums, īpašniekam tiek uzliktas papildus prasības. Ja īpašnieks veiks galveno cirti pēc caurmēra, pienākums būs atstāt 8 ekoloģiskos kokus līdzšinējo 5 vietā. Mežaudze būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu, lai gan tiek samazināts minimālais kociņu skaits uz hektāra atjaunojot mežu – eglei un bērzam līdzšinējo 2000 kociņu vietā jābūt 1500 kociņiem. Priedei turpmāk 2000 kociņi, nevis 3000 kā līdz šim. Tas gan meža īpašniekam neliekot stādīt tieši tik. Izvērtējot augšanas apstākļus un bojājumu riskus, var stādīt arī vairāk.
Zaļie protestē
Tikmēr vides organizācijas norāda, ka pēc lēmuma pieņemšanas ciršanas apjomi tiks kāpināti noplicinot dabas daudzveidību. Asākās iebildes ir Ornitologu biedrībai, kas norāda – arguments par šķeldas ieguves kāpināšanu ir aiz matiem pievilkts, lai, izmantojot Krievijas sāktā kara radīto krīzi kā ieganstu, izbīdītu sen iecerētus grozījumus, ko līdz šim sabiedrības spiediena dēļ nebija iespējams dabūt cauri. Neveicot kādus kompensējošus pasākumus, šī ietekme būšot neatgriezeniska, jo dažādu apstākļu dēļ īpašnieki “forsēs” meža ciršanu.
“Pirmkārt, pat pieņemot, ka šķeldas tiešām trūks un ciršanas apjomu palielinājums varēs šo trūkumu novērst, ir arī iespējas ciršanas apjomus palielināt īslaicīgi, bez ilgtermiņa ietekmes. Valsts mežos maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms ir noteikts pieciem gadiem, tātad nav aizliegts kāpināt ciršanas apjomu jau tagad uz nākamo gadu rēķina. Otrkārt, privātajos mežos ciršanas apjomus regulē tirgus situācija, nevis valdības rīkojumi, tātad pie labām koksnes cenām (kā šobrīd) ciršanas apjoms šajos mežos palielināsies arī bez noteikumu grozījumiem,” norāda biedrībā.
Būs jauna nodeva
Kamēr nerimst kaislības par jaunāku koku ciršanu, parādījies vēl kāds jauninājums, kas ar nākamā gada 1.janvāri mainīs spēles noteikumus nozarē. Proti, jau trešo reizi uzsākta saskaņošanas procedūra noteikumos “Par valsts nodevu par mežsaimnieciskām un medību darbībām”, kas paredz aplikt ar paaugstinātu nodevu sanitārās un kopšanas cirtes. Plānots, ka katrai cirsmai vajadzēs atsevišķu apliecinājumu (šobrīd vienā apliecinājumā var būt vairākas). Tātad nodevas palielinājums var kāpt gandrīz 50 reizes.
Piemēram, šobrīd valsts nodeva vienam ciršanas apliecinājumam ar trim cirsmām 3,3 hektāros ir 4,27 eiro. No 1.janvāra nodeva attiecīgai saimnieciskai darbībai būs 210 eiro.
Nozarē neizprot, kādēļ nodeva jāceļ, ja no loģikas viedokļa šī meža īpašnieku darbība būtu tikai vēl vairāk jāstimulē. Tā, piemēram, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādāju asociācijā atsaucas uz anotācijā minēto, proti, nodevu likmes palielināšana tiekot veikta tikai tāpēc, ka “tas sen nav darīts un likmes faktiski neatbilst faktiskajām izmaksām”.
Arī meža īpašnieku biedrībā uzskata, ka ciršanas apliecinājumus nebūtu jāapliek ar valsts nodevu, jo tās galu galā ir darbības mežaudžu augšanas uzlabošanai, kas piesaistītu vairāk CO2. Tāpat sanitārās cirsmas vajadzīgas kaitēkļu, īpaši egļu astoņzobu mizgrauža izskaušanai. Turklāt jāņem vērām, ka cirsmās ir daudz pāraugušu baltalkšņu, kas principā dod mazu peļņu vai pat rada zaudējumus. Ja minētais nodokli tiks nesamērīgi celts, īpašnieks var izvēlēties vispār netīrīt šādas platības.
“Samērīga valsts nodevas likme nedrīkstētu pārsniegt 20 eiro, kas arī jau būtu pieckārtīgs palielinājums salīdzinājumā ar šā brīža nodevu. Turklāt šie nav vienīgie meža īpašnieku izdevumi. Vairāki simti eiro vajadzīgi, lai cirsmas uzmērītu koksnes krājas noteikšanai, kā arī veiktu meža inventarizāciju,” norāda biedrībā.
Tikmēr Zemkopības ministrijā apliecina – ņemot vērā inflāciju, 2004.gadā noteiktās nodevas vairs nesedz pakalpojuma izmaksas. Nodevu likmes pārskatīšanan ļaus Valsts meža dienestam uzlabot pakalpojumu kvalitāti. “Turklāt vairākām darbībām – par apliecinājuma izsniegšanu sanitārajā vienlaidu un rekonstrutīvajā cirtē, par VMD sanitārā atzinuma un meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta izsniegšanu, par atzinuma izsniegšanu mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu valsts nodevas apmērs netiks nozīmīgi palielināts, tikai noapaļots līdz veseliem eiro,” norāda ministrijā, piezīmējot, ka jautājumu skatīs 2023.gada valsts budžeta veidošanas procesā, iesniedzot “fiskāli neitrālu priekšlikumu.”
