Kā prātīgi samazināt minerālmēslu pielietojumu
Minerālmēsliem kļūstot par deficītu apgrūtinātā importa dēļ, lauksaimnieki ar steigu domā, kā samazināt to pielietojumu, vienlaikus neriskējot ar krasu ražas kritumu. Kā iesaka Latvijas Valsts mežzinātnes institutā "Silava”, viens no iepspējamiem vairantiem šajā situācijā ir bioogļu izmantošana.
Kas īsti ir bioogles
Bioogles iegūst, dedzinot organiskas izcelsmes produktus (visbiežāk koksni) bezskābekļa apstākļos augstā temperatūrā (ap 1000℃). Zemākā temperatūrā (līdz 300℃) iegūst tā dēvēto torificēto koksni, kas saglabā plastiskumu, tāpēc to var granulēt. Torificētas koksnes ražošana ir tehnoloģiski vienkāršāka un mazāk prasīga pret izejvielu kvalitāti.
Faktiski bioogles ar salīdzinoši nelieliem pielāgojumiem spēj ražot ikviena kokogļu fabrika, kas gatavo produkciju grilēšanas cienītājiem.
Bioogles ir izmantojamas gan lauksaimniecībā, gan istabas augkopībā. Bioogles uzlabo augsnes porainību un augu saknēm ir vieglāk izspiesties cauri zemei. Sajaukumā ar minerālvielām bioogles palīdz uzsūkt augsnei nepieciešamo mikroelementus un pēc tam pakāpeniski tos atdot, ilgstoši funkcionējot kā augsnes uzlabotājam un ļaujot augam dabiski izvēlēties konkrētajā brīdi tieši tam nepieciešamās vielas.
Tas ļauj lauksaimniekiem ievērojami samazināt izmantotā minerālmēslojuma daudzumu un pasargāt vidi, īpaši lauku tuvumā esošās upes no piesārņojuma, barības vielām izskalojoties ūdenskrātuvēs.
Palielinot ūdens saistīšanas spēju, augsnē iestrādātas bioogles palīdz augiem arī labāk pārciest sausuma periodus. Svarīgi, ka, pieaugot oglekļa uzkrājumam augsnē, proporcionāli samazinās augsnes radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Nelielas bioogļu piedevas samazina slāpekļa oksīda (N2O) un metāna (CH4) emisijas, kas rada lielāku siltumnīcefektu nekā CO2.
Svarīgas Zaļā kursa kontekstā
Bioloģiskās ogles kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais šādas produkcijas patēriņš ir Vācijā.
Atbilstoši tirgus prognozēm bioloģisko ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021. gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026. gadā.
Bioogles palīdz ne tikai paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos.
Viens no tiem – radikāli samazināt augsnes mēslošanas līdzekļus. Un te ir zināma pretruna, jo tieši ar mēslojumu ir saistīta potenciālā ražība un iespēja vienotajai Eiropai pabarot sevi arī turpmāk. Šogad, ņemot vērā starptautisko situāciju, būtiski saasinājušies gan jautājumi par minerālmēslojuma pieejamību, tostarp pēc cenu pieauguma, gan prognozējamo lauksaimniecības ražas piedāvājumu pasaules tirgū rudenī.
Šajos apstākļos vēlos pievērst sabiedrības uzmanību biooglēm – Latvijas vietējam atjaunojamam resursam, kas var būtiski samazināt nepieciešamo minerālmēslojuma daudzumu, uzlabot augsnes īpašības un veicināt ražību.
Būtībā – labi aizmirsts vecais
Latvija atrodas klimata joslā, kur ir bieži nokrišņi, līdz ar to barības vielas neuzkrājas, bet tiek izskalotas no augsnes. Tas attiecas arī uz minerālmēslu un organiskā mēslojuma izmantošanu, tādēļ lauksaimniekiem un augkopjiem rodas izaicinājumi: no vienas puses – kā ievērot vides aizsardzības normatīvus no vienas puses, bet no otras – kā nodrošināt atbilstošu ražību, saglabājot ekonomiski pamatotu saimniekošanu.
Ņemot vērā minēto, jāuzsver, ka Latvijas augsne ir lieliski piemērota bioogļu izmantošanai. Jo vairāk bioogles būs augsnē, jo mazāk barības vielas izskalosies.
Interesanti, ka bioogles pozitīvās īpašības pazina senie zemnieki visā pasaulē. Kaut bioogļu izmantošana mūsdienās ir šķietami jaunums, to lauksaimniecības nolūkos jau pirms 500 gadiem izmantoja maiju ciltis, mērķtiecīgi palielinot lauksaimniecības zemju auglību. Mūsdienās izrakumos maijiem reiz piederošajās teritorijās augsnes sastāvā ir atrodama ogle, kas bija viens no augsnes auglības uzlabošanas elementiem. Proti, viens no būtiskākajiem bioogļu plusiem ir to spēja ilglaicīgi uzglabāties augsnē
Ražošanas perspektīvas Latvij
Līdz šim plašam bioogļu pielietojumam Latvijas integrētajās lauku saimniecībās nav bijusi izteikta ekonomiskā argumentācija, atzīst institūtā “Silava”. Taču šogad ir notikušas pārmaiņas, jo Alūksnes kokogļu rūpnīca "Marienburg" kā pirmais uzņēmums Baltijā paziņojusi par bioogļu ražošanas sākumu, kas varētu būt interesanti, pirmkārt, bioloģisko saimniecību īpašniekiem.
Turklāt uzņēmums apņēmies Latvijas lauksaimniekiem piešķirt vismaz 20 tonnas bioogļu izmēģinājumiem bez maksas, ko būtu vērts izmantot. Arī raugoties caur ekonomiskā izdevīguma prizmu, situācija strauji mainās. Atbilstoši biedrības Zemnieku saeima un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sniegtajiem datiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, piemēram, amonija nitrāta cena ir trīskāršojusies, bet fosfora un kālija minerālmēslu cena ir dubultojusies, un sakarā ar notikumiem Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, visticamāk, mēslojuma cenas turpinās augt, par ko arī minējām iepriekšējā bloga ierakstā.
Darbs zinātnei
Rūpējoties par bioogļu ražošanas un izmantošanas attīstību Latvijā, būtu nepieciešams valsts atbalsts zinātniska pamatojuma izstrādāšanai bioogļu ražošanai un izmantošanai. Kā norāda “Silavā”, no tā ieguvēji būtu ne tikai lauksaimnieki, bet arī mežkopji, kā arī dārzu un parku apsaimniekotāji, kas iegūs jaunu tirgu mazāk vērtīgajiem koksnes produktiem – mežizstrādes atliekām, celmiem, dārzos un parkos savāktajai biomasai.
Proti, nepieciešams izstrādāt valstiska līmeņa pamatojumu bioogļu izmantošanai, kas palīdzētu ieviest kompensācijas mehānismu tiem uzņēmējiem, kas ar šī produkta palīdzību samazinātu minerālmēslu izmantošanu un to ieskalošanos ūdenskrātuvēs. Nepieciešams precizēt saikni starp augsnē iestrādāto bioogļu daudzumu un ietekmes uz vidi samazinājumu. Tādā veidā tiktu samazināts ne vien piesārņojuma līmenis Latvijas ezeros un upēs, bet arī Baltijas jūrā.
Kopumā bioogles ir perspektīvs, Latvijas lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nozīmīgs produkts, kas var veicināt minerālmēslojuma izmantošanas samazinājumu un visu procesā iesaistīto uzņēmumu attīstību, vienlaicīgi saudzējot Latvijas dabu.
