Kā pareizi kopt mežaudzes

Galvenā   >   Blogs   >   Kā pareizi kopt mežaudzes

Jebkurš kārtīgs saimnieks vēlas, lai mežs būtu gan skaists un vesels, gan sniegtu stabilus ienākumus. Klimata izmaiņu radītās sekas ir straujas temperatūras maiņas, ilgstoši sausuma vai vērienīgi nokrišņu periodi un vēju radīti bojājumi. To ietekmē produktīvu mežaudžu veidošanā arvien aktuālāka kļūst savlaicīga un pareiza šo audžu kopšana un apdomīga apsaimniekošana, sabalansējot iespējamos finansiālos ieguvumus ar saudzīgu attieksmi pret dabu. Tas attiecināms gan uz dabiskajām, gan iestādītajām audzēm un plantāciju mežiem.

Mežaudzes kopšana nepieciešama, lai uzlabotu paliekošo koku augšanas apstākļus un īsākā laika posmā panāktu iespējami lielāku koksnes krājas pieaugumu.

Kad uzsākt jaunaudzes kopšanu

Lai veidotu produktīvas mežaudzes, būtiski jau sākotnēji izvēlēties attiecīgajai augsnei un hidroloģiskajiem apstākļiem piemērotas koku sugas, atbilstoši sagatavota augsni, izvēlēties stādmateriālu, stādīt, veikt agrotehnisko kopšanu un stādu aizsardzības pasākumus.

Jaunaudžu kopšana jāuzsāk, tiklīdz manāma citu koku sugu negatīvā ietekme uz galveno sugu augšanu vai konkurence starp izvēlēto sugu kokiem.

Dabiskas meža atjaunošanās gadījumā jāveido nākotnes mežaudzes sastāvs un jāatbrīvo vieta perspektīvāko koku augšanai, izzāģējot nekvalitatīvos un slikti augošos kokus. Kopjot jaunaudzes, svarīgi izvēlēties un atstāt kvalitatīvākos kokus – taisnus, mazzarainus un bez bojājumiem, jo tie nodrošinās produktivitāti nākotnē.

Audzes kopšanas nepieciešamību var noteikt, pamatojoties uz attiecību starp koka augstumu un vainaga garumu. Optimālā gadījumā vainagam jābūt 50% no koka augstuma. Ja vainaga garums jaunaudzes vecumā nepārsniedz 30% no koka augstuma, samazinās audzes produktivitāte un noturība.

Pirmajā kopšanas reizē jeb sastāva kopšanā galvenā uzmanība jāpievērš pāraugušiem, zarainiem kokiem, sliktas kvalitātes, mehāniski bojātiem kokiem, kokiem ar vairākām galotnēm un citiem defektiem,
kā arī kokiem, kas traucē nākotnes koku attīstību.

Jaunaudžu kopšanas intensitāte

Jaunaudžu kopšanu biezās audzēs vēlams veikt vairākos paņēmienos, pakāpeniski palielinot kopšanas intensitāti. Mazāka kopšanas intensitāte ieteicama mežmalās un audzēs, kurās iespējamas salnas vai dzīvnieku postījumi.

Kopšanas intensitāti izvēlas arī atkarībā no plānotajiem kopšanas cirtes paņēmieniem. Ja plānoti vairāki paņēmieni, koku skaitu samazina pakāpeniski, bet, ja nākamajā kopšanā paredzēts iegūt realizējamus kokmateriālus, koku skaitu līdz nepieciešamajam samazina vienā reizē.

Koku skaita regulēšanu ieteicams sākt, mežaudzei sasniedzot 1,8–2 m augstumu, kad jau notikusi koku diferencēšanās pēc augstuma un atzarošanās līmeņa. Ja kopšanas cirte nokavēta un audzes ir biezas un vairāk kā 5 m garas, jārēķinās ar iespējamām sniegliecēm un snieglauzēm, kā arī vēja negatīvo iedarbību. Šādos gadījumos koku skaitu samazina pakāpeniski ik pēc 3–5 gadiem.

Kā veikt sastāva kopšanas cirti

Ar kopšanas cirtes palīdzību jebkura vecuma mežaudzi iespējams veidot par augstražīgu, labas kvalitātes nākotnes audzi, saglabājot arī tās ekoloģisko vērtību. Veicot kopšanas cirtes, saimnieks ne vien iegūst koksni, bet arī attīsta mežaudzes atbilstoši saviem plāniem, veidojot vēlamo koku sugu sastāvu, skaitu un izvietojumu.

Lai nodrošinātu dabiskas meža vides veidošanos, sastāva kopšanas cirtē jāņem vērā vairāki aspekti.

Laikā kad putni ligzdo un perē olas, tas ir, pavasarī un vasaras sākumā, jaunaudžu kopšanu neveic. Piemērotākais laiks, kad veikt sastāva kopšanas cirti lapu koku jaunaudzēs, ir vasaras vidus, bet skuju koku jaunaudzēs – rudens. Pie kam skuju koku audzēs ieteicams veidot aptuveni 5% lapu koku piemistrojumu. Atsevišķās vietās vēlams atstāt nelielus neizkoptus audzes fragmentus, pameža kokus un krūmus.

Savukārt avotainās vietās kopšanas vietā labāk veidot 15–20 m plašu piesegjoslu. Mežmalās, pie ūdenstilpnēm un mitrās ieplakās veicama tikai neliela kopšana, izņemot gadījumus, ja iepriekš veikta kailcirte un pārsedzes josla vai ieplaka apmežota ar skuju kokiem. Šādos gadījumos, lai veicinātu lapu koku un pameža ieaugšanos, skuju koku retināšana un kopšana nepieciešama lielāka.

Jaunaudzē jāizvēlas vismaz 15 nākotnes ekoloģiskos kokus uz hektāru. Lai tiem veidotos plati vainagi, tiem nepieciešams atbrīvot plašāku augšanas telpu.

Pēc kailcirtes atlikušie kaltušie un pāraugušie koki, kritalas, mežaudžu fragmenti un pamežs ir saglabājami.

Lai saglabātu augsnes auglību un koki labāk spētu izmantot augsnē esošo mitrumu, barības vielas un arī gaismu, ieteicams veidot mistraudzes, kas ir līdzīgas dabiskajiem mežiem. Tajās sastopamas dažādas sugas, kas var veicināt viena otras augšanu, pasargājot no sala un vējgāzēm, līdz ar to iespējams mazināt varbūtējo slimību un kukaiņu radītos bojājumus.

Cieto lapu koku jaunaudzēs un jaunaudzēs, kuras apsaimnieko pēc mērķa koku metodes, pieļaujama zemsedzes veidošana. Segaudze tiek veidota no mīksto lapu koku un krūmu atvasēm, kas pasargā galvenās audzes kokus no salnām un palīdz veidot kvalitatīvu stumbra formu nākotnes kokiem.

Kā veikt krājas kopšanas cirtes

Krājas kopšanas cirti parasti veic mežaudzēs, kur vidējais koku augstums ir 12 metri. Tās laikā tiek izcirsti saimnieciski neperspektīvie un nelietderīgie koki, saglabājot galvenokārt tādus kokus, kuriem labi attīstīti vainagi, slaidi stumbri un taisni, resni resgaļi bez sausajiem zariem.

Ja tiek kopta stādīta jaunaudze, stādīto un sēto koku augšanu nodrošina, izzāģējot dabiski ieaugušos kokus.

Audzē, kurā ir vecāki koki, uz katru meža hektāru atstāj vismaz piecus no tiem. Tiem vajadzētu būt lieliem kokiem ar platiem vainagiem, dobumainiem vai ar apdeguma rētām.

Kopšanas laikā jāatstāj arī pamežs. Ja audze veidojas vietā, kurā agrāk ir bijusi lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kurā saglabājušies veci koki, ap tiem esošos krūmus un piesedzošos kokus izcērt.

Kritušos kokus, sauso un trupošo koksni, stumbeņus, liela diametra sausokņus un kritalas saglabā. Ja kalstošo koku ir daudz, tos saglabā tādā apmērā, lai nepasliktinātu audzes sanitāro stāvokli.

Mežmalas joslas veido vismaz 20–25 metrus platas. Ja tajās nav lapu koku, skuju kokus izcērt tik daudz, lai veicinātu lapu koku ieaugšanu un pameža veidošanos. Lai veicinātu ziedaugu attīstību, nepieciešams radīt nelielas lauces, izcērtot koku grupas. Tas veicinās arī atvasāju zelšanu.

Krājas kopšanas laikā ir ievērojami vairāki principi, kas jau aprakstīti attiecībā uz sastāva kopšanu, – skuju koku audzēs lapu koku piemistrojuma līdz galvenajai cirtei saglabā vismaz 5% apmērā, vienāda vecuma audzēs izvēlas un atbrīvo vismaz 10 nākotnes ekoloģiskos kokus uz hektāru. Meža un purvu saskares joslā, mitrās ieplakās un joslās ap avotiem veic minimālu kopšanu.

Arī krastmalas joslās ap ūdenstilpnēm veic minimālu kopšanu vai to neveic vispār, izņemot, ja tur ir izveidojusies viena vecuma egļu audze, – to nepieciešams retināt, izcērtot skuju kokus un veidojot mistrotu audzi.

Lai saglabātu mitro vietu mikroklimatu un neizraisītu krasas temperatūras svārstības, ap tām veido nelielu buferjoslu. Šādā veidā tiek nodrošināta labvēlīga vide sugām, kurām nepieciešams apēnojums un mitrs mikroklimats.

Kokiem sasniedzot lielu vecumu un atmirstot, rodas piemēroti apstākļi daudzām augu un dzīvnieku sugām, kuru eksistenci dažkārt apdraud tieši lielu kritalu un stumbeņu trūkums. Starp citu, šādas koksnes izvākšana nav arī ekonomiski izdevīga.

Lai saglabātu ligzdošanai labvēlīgus apstākļus, kokus, kuros ir ligzdas, saglabā. Lielāka iespēja, ka ligzda tiks apdzīvota, būs gadījumā, ja ap šiem kokiem tiks saglabāti arī piesegkoki.

Dažādu jaunaudžu kopšana

Priede mīl sauli un nemīl apēnojumu, tāpēc tā laicīgi atbrīvojama no lapu koku nevēlamās klātbūtnes. Arī biezi koku puduri laikus jākopj.

Egle līdz aptuveni 10 gadu vecumam labi pacieš apēnojumu, tomēr ilgstošs apēnojums būtiski palēnina augšanu.

Bērzs prasa gaismu, tādēļ, lai panāktu stumbra caurmēra palielināšanos, tas jākopj savlaicīgi, atstājot no sēklām atjaunojušos kokus, kas veido kvalitatīvākus stumbrus nekā atvasāji. Bērzu nomāc apse, tāpēc tā no audzes izcērtama.

Apse ir ātraudzīga un gaismas prasīga, tā visātrāk palielina stumbra caurmēru, ja tai paplašina augšanas telpu. Tā kā stumbrus var bojāt aļņi, nākotnes koku aizsardzībai lieto repelentus svai aizsargmateriālus.

Ozols nepacieš apēnojumu. Lai tas labāk atzarotos un veidotu pieaugumu, vainaga augšējai trešdaļai jābūt apgaismotai, bet pārējai jāatrodas apēnojumā.

Likumdošanas prasības

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka mežaudžu kopšana jāveic ne vēlāk kā desmitajā kalendārajā gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu, ja valdošās sugas koki ir skuju koki, un ne vēlāk kā piektajā kalendārajā gadā, ja mežaudzes valdošās sugas ir lapu koki.

Jaunaudžu kopšanas laiku nosaka normatīvie akti (MK noteikumi nr. 935). Jaunaudžu kopšanu ieteicams veikt skuju kokiem – oktobrī, novembrī, bet lapu kokiem – jūlijā, augustā.

Ievērojot Dabas aizsardzības noteikumus, jaunaudžu kopšanu neveic no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, jo šajā laikā perē putni un savas gaitas uzsāk dzīvnieku mazuļi. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, dabas liegumos, dabas parkos, mežsaimnieciskā darbība aizliegta no 15. marta līdz 31. jūlijam.

Normatīvajos dokumentos ir noteiktas prasības, kādam jābūt normālam koku skaitam pirms kopšanas atbilstoši koku sugai un vidējam augstumam (MK noteikumi nr. 384 Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi).

Esam pieejami

Saziņai

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

Telefona nr.

+371 67788299

Top