Jaunie laukos

Galvenā   >   Blogs   >   Jaunie laukos

Jaunie laukos
31.05.2022
Jaunie laukos

“Mums enerģijas pietiek. Laukos dzīvot ir labi, mēs gribam lepoties ar to! Ja mums jautā – vai viegli būt jaunam laukos, mēs parasti atbildam, ka nav viegli būt jaunam vispār. Bet svarīgi nepazaudēt azartu un tās rozā brilles, lecot iekšā nozarē. Mūsu moto – turi savu zemi ciet!” tā  Jauno zemnieku kluba vadītāja Sandra Eimane, piebilstot, ka šāds noskaņojums raksturo visus vairāk nekā 200 organizācijas biedrus.

Gatavi eksperimentēt
Patlaban jaunieši esot gatavi eksperimentēt, tai pašā laikā ļoti izvērtējot riskus. Daudzi atsakās no lopiem un pāriet uz graudiem vai dārzeņiem vai mājražošanu, pārdomāti izvērtējot, kas būtu labākais ne tikai šodien, bet arī tālākā nākotnē. Ir labi, ka esi pats sev noteicējs, bet mēs apzināmies, ka tas ir arī liels slogs, jo pašam būs jāatbild par visu,” stāsta Sandra. Viņas teiktais sakņojas pašas pieredzē, jo Sandra kopā ar mammu saimnieko Kuldīgas pusē, aprūpējot arī govju ganāmpulku.

Viņa arī stāsta, ka vienu konkrēti ienesīgāko nozari šobrīd nevar nosaukt. Piena lopkopība varētu būt viena no tām, jo piens jānodod regulāri, arī ienākumi katru mēnesi būs garantēti. Tomēr cenas un pieprasījuma dēļ visizdevīgākā šobrīd ir mežizstrāde. Tiesa, tā kā mežsaimniecība ir ciklisks process, agri vai vēlu cenas kritīs.

Pārceļas un pārmanto
Pēdējie divi kovidsērgas gadi radījuši jaunu vēsmu, kad gados jauni pilsētnieki pārceļas dzīvot uz laukiem.  Katram savs stāsts –  kāds izmācījies par juristu, cits – par būvnieku, bet tad sapratuši, ka sirdij tuvāka ir dzīve laukos.
Tomēr par stabilu tendenci to vēl nevarot nosaukt, jo attālinātās strādāšanas iespēju dēļ darba joma lielākoties tomēr netiek mainīta. Ja nu vienīgi kāds no ģimenes pievēršas mājražošanai. 
Līdz ar to laukos joprojām ierastāka ir vecāku saimniecības pārmantošana. Te jautājums – vai “senči” jaunajiem traucē vai tomēr ļauj darboties? Jaunieši teic, ka situācijas ir dažādas.
“Svarīgi psiholoģiski apzināties, ka bizness jānošķir no ģimenes un tas nav vienkārši. Parasti vecāki un vecvecāki jaunajiem palīdz, bet ir gadījumi, kad raksturi neiet kopā un tad nu darbojas katrs par sevi. Tomēr ir daudz labu piemēru, kad vecāki iedod zināšanas un ļauj jaunajiem gūt savu pieredzi. Tie, kas turpina iesākto, uz saimniekošanu raugās ar jaunu skatu, darot visu, lai būtu patīkami strādāt. Ar kluba biedriem bijām saimniecībā, kur jaunais saimnieks līdz nepazīšanai pārbūvēja vecu kūti. Ielika modernāko slaukšanas robu, tagad roku darbs stipri samazinājies un paliek laiks ģimenei,” teic Sandra.

Labs drošības spilvens
Lai gan sabiedrībā dažkārt izskan viedoklis, ka lauksaimniecību pārāk subsidē, jaunie zemnieki norāda – ja nebūtu tiešmaksājumu,  patērētājs nez vai spētu nopirkt laucinieku saražoto. Lauksaimniecība ir garš un no naudas plūsmas viedokļa sarežģīts bizness. Rudenī vai pavasarī iesēj sēklu, pēc pusgada novāc un, ja esi palaidis kaut ko garām, kļūdu varēsi labot tikai pēc gada. Viengad var paveikties, cits gads aiziet mīnusos, tādēļ subsīdijas ir kā drošības spilvens, uz kā rēķina vari amortizēt drošības riskus. Bez tā daudzi jaunie vispār nesāktu. Labā ziņa ir tā, ka JZK sadarbībā ar citām lauksaimnieku organizācijām un Zemkopības ministriju izdevies izveidot jauno zemnieku atbalsta pakāpju gradāciju. Tas nozīmē stabilāku saimniekošanu nākamajiem septiņiem gadiem.
Piemēram, ja jaunais zemnieks darbu sāk no nulles vai ar ļoti mazu saimniecību, iespējams saņemt vienreizēju atbalstu 15 000 eiro apjomā, kā arī nozares speciālistu bezmaksas konsultācijas. Ja tiek pārņemta vai pārpirkta lielāka saimniecība, ar zināmu apgrozījumu un vērtību, vienreizējais atbalsts būs 40 000 eiro apjomā.
“Ja iepriekš nevarēja prognozēt, kad būs pieteikšanās, cik liels finansējums u.tt, tagad esam izcīnījuši, ka septiņus gadus starta posmā būs vienāds jauno lauksaimnieku skaits – gandrīz 200 vietas. Tātad var ieplānot trīs gadu studijas un zināt, ka tiksi pie atbalsta. Vēl pieejams arī jauns finanšu instruments, kur var startēt jebkura nozare – līdz 100 000 eiro aizdevums un līdz 40% grants dzēšanai, ja esi spējis sasniegt uzstādītos mērķus. Tāpat ir dažādi atbalsti modernizācija, LEADER programmas un, protams, arī tiešmaksājumi. Turklāt jaunais zemnieks ar saimniecību līdz 90 hektāriem pirmos piecus gadus saņem papildus 50 eiro par hektāru. Ar nākamo gadu šis slieksnis pacelts līdz 150 ha, bet likme būs ap 30-40 eiro/ha. Tas pienāksies pirmos piecus gadus pēc saimniekošanas sākšanas,” atbalsta veidus uzskaita Sandra.

Kopības sajūta
Jauno zemnieku klubs izveidots pirms 30 gadiem un mērķi bijuši nemainīgi – apvienot un izglītot jaunos cilvēkus laukos. Lai gan klubā var iestāties no 16 gadu vecuma, savu artavu sniedz arī “vecbiedri”, kas tagad palīdz topošajiem saimniekiem.
“Esam ļoti dažādi. Ir tādi, kam vēl nekā nav un tikai grib sākt darboties ,un ir arī ar kārtīgu pieredzi lopkopībā, dārzkopībā, augļkopībā, mežsaimniecībā, mājražošanā, tūrismā u.tt. Dodamies ciemos pie uzņēmējiem gan Latvijā gan ārzemēs. Ir daudz praktisku padomu – kā apstrādāt augsni, kāda tehnika labāka. Liekam fokusu uz tikšanos ar tehnikumu audzēkņiem – topošajiem pārtikas tehnologiem, lai viņi zinātu, kā produkts nonāk uz galda. Ļoti būtiski par lauksaimniecības nozari informēt iespējami vairāk.. Galvenais ir kopības sajūta, atbalsta plecs un ir fantastiska sajūta satikt līdzīgi domājošos. Klubs ir kā tramplīns ne tikai biznesam laukos, bet arī tālākai dzīvei un izaugsmei,” tā Sandra.

Esam pieejami

Saziņai

Bukultu iela 11, Rīga

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

+371 67788299

Telefona nr.

+371 67788299

Top