Jaunākie tehnoloģiskie risinājumi lauksaimniecībā

Galvenā   >   Blogs   >   Jaunākie tehnoloģiskie risinājumi lauksaimniecībā

Jaunākie tehnoloģiskie risinājumi lauksaimniecībā
09.02.2022
Jaunākie tehnoloģiskie risinājumi lauksaimniecībā
 

Zaļo gaismu - jaunajām tehnoloģijām
Ja pirms kādiem 50-60 gadiem izrāviens lauksaimniecības nozarē bija saistīts ar ķīmijas un bioloģijas strauju attīstību, tad nākamais saistīts ar selekciju, ģenētiku un galvenais – ar precīzajām tehnoloģijām.

Īstajā vietā un laikā
Raugoties Eiropas Savienības Zaļā kursa kontekstā, Latvijas lauksaimnieku zināšanas jaunākajās tehnoloģijās īstermiņā esot pietiekamas, bet ilgtermiņā tomēr jāmeklē jauni risinājumi – klimatiskie un ekonomiskie faktori arvien asāk diktē nepieciešamību ieviest jaunas audzēšanas tehnoloģijas. Piemēram, bezaršanas tehnoloģija augsnes apstrādē. Patlaban zemnieki tās izmanto daudz vairāk nekā pirms pāris gadiem. Kāpēc? Gan ārējā spiediena dēļ, gan arī redzot agronomiskus un ekonomiskus ieguvumus.

Tāpat pēdējos gados notiek izmaiņas ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumā – jau ir samazinātas devas, no sarakstiem izslēgta virkne ierasto līdzekļu, strikti jāievēro aizsargjoslas, tehnikā jāievieš smidzinājuma nonesi samazinošas sprauslas. Kā to sasniegt? Ar digitālajām un precīzajām tehnoloģijām, dažādām aplikācijām, kas zemniekam atvieglo lēmumu pieņemšanu.

Kopumā nozares eksperti ir vienisprātis, ka precīzajai lauksaimniecībai būs arvien svarīgāka loma ekonomiskā saimniekošanā. Tās pārvaldība notiek, izmantojot satelītus un balstoties lauku datu vākšanā un izmantošanā. Te izmanto ģeogrāfiskās informācijas (GIS), globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS), bezvadu sensoru tīklus (WSNs) un citas tehnoloģijas. Šis sistēmas mērķis ir atbalstīt un atvieglot zemnieku lēmumus, lai datus par augsni, laikapstākļiem, šķirnēm un saimniecību apsekošanu izmantotu īstajā vietā un laikā un lai lemtu par dažādu pasākumu, tai skaitā augsnes kaļķošanas, mēslošanas un aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Tie visi ir instrumenti zemniekiem precīzāku lēmumu pieņemšanā.

Virzība uz atjaunotni
Zaļais kurss lauksaimniecībā daudzu prasību vidū nosaka arī virzību uz jaunākajām ekoloģiskajām normām atbilstošu lauksaimniecības tehniku. Tas nozīmē ne tikai videi draudzīgāko dīzeli, bet arī alternatīvas tehnoloģijas, piemēram, ar biometānu, ūdeņradi vai elektrību darbināmus motorus. Tāpat arī – precīzās lauksaimniecības metodes, nezāļu iznīdētājus – robotus, elektrotraktorus u.tt . Latvijas laukos liela daļa tehnikas gan ir vecāka par 10 gadiem, līdz ar to rodas jautājums – vai, apsverot tehnikas parka atjaunošanu, paralēli nav jādomā arī par citām, “advancētākām” tehnoloģijām?

Latvijā nav precīzu datu par lauksaimnieku tehnikas parka vecumu, tomēr Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) statistika liecina, ka katru gadu tiek reģistrēta lielākoties lietota tehnika.  Piemēram, pērn līdz 1. decembrim reģistrēti 1017 lietoti traktori, no kuriem tikai 50 ražoti laikā no 2019. līdz 2021.gadam, bet pārējie ražoti lielākoties pagājušajā gadsimtā.

Tomēr VTUA dati parāda, ka traktortehnikas parks Latvijā regulāri atjaunojas – katru gadu lauksaimnieki iegādājas vairākus simtus jaunu lauksaimniecības mašīnu. Tā 2019. gadā VTUA reģistrējusi 665, 2020. gadā – 564, bet 2021.gadā līdz 7. decembrim – 620 jauni dažādu zīmolu traktori.

Arī Lauku atbalsta dienesta informācija liecina, ka iepriekšējos pāris gados pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” kopumā apstiprināti projekti par 1197 jaunu traktoru un 585 jaunu kombainu pirkumu. Arī šogad 10.janvārī tika izsludināta pieteikšanās atbalstam tehnikas iegādei. Jāpiezīmē, ka  tehniku var iegādāties arī citos atbalsta pasākumos, piemēram, jaunajiem lauksaimniekiem. Cik daudz pieteikumu būs šai kārtai, noteiks katras saimniecības attīstības plāni, kur izšķirošie faktori, protams, būs projektu finansējuma un galvenais – kredītiestāžu atbalsta pieejamība.

Jauni traktori – cita degviela
Patlaban lielākā daļa traktortehnikas ražotāju pasaulē strādā pie jaunāko tehnoloģiju modeļiem, kur dzinējus darbina alternatīva degviela. Jau pirms pāris gadiem tirgū parādījās hibrīdtraktori, kuri var pārslēgties no dīzeļdegvielas un metānu vai ūdeņradi. Šobrīd aizvien vairāk kompānijas rada arī pilnībā elektriskus spēkratus vai tādus, kas strādā tikai ar alternatīvo degvielu. Piemēram, pirms gada kompānija “Fendt” iepazīstināja ar elektrotraktora “e100 Vario” modeļa projektu, bet “New Holland Methane Powered Concept” tika demonstrēts jau 2017. gada vasarā. Lauka ap­stākļos ­metāna traktors rada vismaz par 10% mazāk CO2 izmešu, bet kopējais izmešu daudzums ir par 80% mazāks nekā standarta dīzeļdegvielas traktoriem. Turklāt ekoloģiskos rādītājus ražotājs papildus uzlabojis, izmantojot biometānu, tādējādi panākot, ka CO2 izmešu daudzums ir tuvu nullei.  

Mazina kūtsmēslu problēmu
Zemkopības ministrijā uzskata, ka tieši biometāna ražošana ir labākā izeja milzīgo kūtsmēslu apjomu pārstrādei, kas kā amonjaka avots zaļās saimniekošanas kontekstā turpmāk būs arvien lielāka problēma Latvijas lauksaimniekiem. Biometāna ražošana ir labākais veids, kā pārstrādāt bioloģiskas izcelsmes atkritumus, ražojot vērtīgu gāzi un bioloģisko mēslojumu. Tāpēc, lai veicinātu klimata politikas mērķu sasniegšanu, jāveicina biometāna kā alternatīvās degvielas ražošana un izmantošana, uzskata ministrijā. Lielākais izaicinājums gan ir esošā dabasgāzes infrastruktūra transportam un attiecīgo transportlīdzekļu trūkums. Biogāzes ražošanas zemā rentabilitāte rada problēmas nozarē, jo galaproduktu tirgi joprojām attīstās. Jaunie politikas instrumenti būtu jāizstrādā aktīvāk, lai sasniegtu klimata mērķus, un attīstītu biometāna ražošanas nozari.

Zemkopības ministrijā arī informē, ka Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam ir iekļauti pasākumi, kas veicinās biometāna ražošanu. Proti, būs atbalsts attiecīgu iekārtu uzstādīšanu saimniecībās, kā arī atbalsts pasākumiem, kas veicinās biometāna patēriņu (t.sk. publiskajā un mājsaimniecību sektorā). Vēl plānots sniegt atbalstu lauku saimniecībām atjaunojamās enerģijas ražošanai (AER) pašpatēriņam. Subsidēs arī esošās tehnikas pārbūvi, lai nodrošinātu alternatīvās enerģijas izmantošanu -  aprīkojot ar hibrīda, elektrības, biogāzes, CNG, ūdeņraža šūnu un citiem alternatīvo enerģijas avotu dzinējiem, tostarp biometānu.

Savukārt runājot par atbalstu jauninājumiem, jāuzsver, ka Eiropas Savienībā augu aizsardzības līdzekļu un biopesticīdu ražotāji – starptautiskas kompānijas –  ir apņēmušies līdz 2030.gadam ieguldīt 10 miljardus eiro inovācijās precīzajās un digitālajās tehnoloģijās, savukārt četrus miljardus eiro – inovācijās biopesticīdu jomā. Lai novērstu vides piesārņojuma risku, ko var radīt AAL noplūde, uzpildot un mazgājot smidzinātājus, kompānijas strādā pie tā dēvēto bioloģisko bedru izstrādes. Līdz 2030.gadam Eiropas lauku saimniecībām un to operatoriem būs pieejamas slēgtās uzpildes sistēmas (Close Transfer System), kas ļaus vēl vairāk samazināt risku darba šķidruma gatavošanas laikā.

Nozare ir pārliecināta, ka jāturpina ieguldījumi inovācijās, lai radītu arvien efektīvākus biopesticīdus un videi draudzīgos ķīmiskos līdekļus pēc principa “mazāk ir labāk”, kā arī izmantojot precīzās un digitālās tehnoloģijas ilgtspējīgai lauksaimniecībai.

 

Esam pieejami

Saziņai

Bukultu iela 11, Rīga

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

+371 67788299

Telefona nr.

+371 67788299

Top