Izaicinājumi un attīstība – jaunās lauku darbu sezonas moto

Galvenā   >   Blogs   >   Izaicinājumi un attīstība – jaunās lauku darbu sezonas moto

Izaicinājumi un attīstība – jaunās lauku darbu sezonas moto
16.03.2022
Izaicinājumi un attīstība – jaunās lauku darbu sezonas moto

Šosezon paredzams pieprasījuma kāpums pēc aizdevumiem.
Tuvojoties jaunajai sējas sezonai, lauksaimniekus šopavasar sagaidījis energoresursu, pārtikas, minerālmēslu un daudzu citu resursu cenu straujš kāpums. Tas sākās jau ziemas sākumā, taču Krievijas iebrukums Ukrainā resursu cenu lēciena tendenci vēl vairāk pastiprinājis.  
Izejvielu dārdzība no vienas puses un nepieciešamība aizstāt nozīmīgu pārtikas piegādātāju – Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas klātbūtni nozīmē vienu – šā gada sezona arī Latvijas lauksaimniekiem būs ne tikai izaicinājumu, bet arī attīstības iespēju sezona.
Vienlaikus ar ziņām par izejvielu cenu kāpumu parādās arī prognozes, ka tuvākajos mēnešos gaidāms pieprasījuma pieaugums pēc aizdevumiem lauksaimniekiem apgrozāmajiem līdzekļiem un attīstības projektiem.
To diktēs vairāki faktori, no kuriem svarīgākie ir naftas un graudu cenas. 
Tikai pēdējā mēneša laikā vien naftas cenas biržās pārsniedza 110 ASV dolāru par barelu, savukārt graudu cenas kopš 24.februāra, militārā konflikta sākuma, ir augušas par vairāk nekā 30%. Karā ierautās valstis Krievija un Ukraina ir divas no svarīgākajām kviešu eksportētājām – to eksports līdz šim veidoja ap 30% no visa pasaules kviešu eksporta ( jāpiezīmē, ka šīs valstis piedzīvojušas ievērojamu progresu, jo pirms desmit gadiem tās kopā veidoja vien 15% no kopējā pasaules kviešu eksporta).
Ukraina pasaulē ir lielākā saulespuķu eļļas eksportētāja, kā arī trešā lielākā kviešu un rapšu eksportētājvalsts. Ukrainas lauksaimnieki gan ir izteikuši gatavību šogad audzēt gan rapsi, gan kviešus, gan saulespuķes, tomēr diemžēl jārēķinās ar faktu, ka liela daļa platību pašlaik atrodas karadarbības aktīvajās zonās, lauksaimnieki ziedo nepieciešamo degvielu nacionālajai aizsardzībai, kā arī, ja pat ražu izdosies izaudzēt, lielas grūtības var sagādāt eksporta loģistika.
Līdz ar to patlaban zem sitiena ir gandrīz trešā daļa no pasaules svarīgākajām lauksaimniecības izejvielām, kas nepieciešamas maizes un lopbarības ( tātad arī gaļas) ražošanā.
Neviens arī nespēj prognozēt, kā ģeopolitiskie notikumi ietekmē sēju un pēc tam ražas novākšanu Krievijā un Ukrainā. Vai pietiks degvielas? Vai pietiks sēklu, jo tās parasti tiek importētas lielos daudzumos? Cik lielā mērā, ņemot vērā ārzemju rezerves daļu piegādes pārtraukšanu, sakarā ar sankcijām, būs iespējams izmantot ārzemēs ražoto lauksaimniecības tehniku?
Analītiķi uzskata, ka pašreizējās ļoti augstās kviešu cenas liks Eiropas Savienības lauksaimniekus paplašināt graudu sējumus, un, ja tādās graudu ražotājvalstīs kā Francija, Vācija, Rumānija, Polija, Spānija un Itālija izrādīsies laba raža, Eiropas eksports var vismaz daļēji aizstāt Ukrainas un Krievijas piegādes pasaules tirgū. Arī Indija, kas ir pasaules trešā lielākā graudu ražotāja kopā ar Ķīnu un ASV, šogad jau ir palielinājusi kviešu eksportu līdz rekordaugstam līmenim.

Ko tas viss nozīmē Latvijai?

Izveidojusies situācija – augošās degvielas un izejvielu cenas Latvijai nozīmē augstākas izmaksas uzņēmējiem un inflāciju iedzīvotājiem, tomēr eksperti norāda – pagājušajā gadā Latvijas pārtikas produktu eksports pārsniedza trīs miljardus eiro, un šogad ir iespējas šo apmēru vēl vairāk kāpināt.
Zemkopības ministrija akcentē, ka Latvijas pārtikas ražotāji un lauksaimnieki pilnībā spēj nodrošināt valsts iedzīvotāju pieprasījumu visās pamata pārtikas produktu grupās, kā arī spēj nodrošināt pārtikas produktu izplatīšanu. Ministrijā skaidro, ka pārtikas produkti Latvijas saimniecībās un uzņēmumos tiek saražoti lielākā apjomā nekā nepieciešams vietējam patēriņam. Tādās produktu grupās piens un piena produkti, graudaugi, olas, liellopu gaļa un tās produkti, aitas un kazas gaļa pašnodrošinājums būtiski pārsniedz 100%, ļaujot Latvijas ražotājiem šos produktus arī eksportēt.
Piemēram, Latvija saražo 3,7 reizes vairāk graudaugu, divas reizes vairāk liellopu gaļas un tās produktu un 1,7 reizes vairāk olu nekā patērē.
Ministrijā arī atzīmē, ka Latvijas pārtikas ražošanas nozare savu spēju nodrošināt iedzīvotājus ar pārtikas produktiem nepieciešamajā daudzumā apliecināja arī Covid-19 pandēmijas laikā, kad, atšķirībā no citām valstīm, Latvijas mazumtirdzniecības veikalos pārtikas produkti bija pieejama plašā klāstā un bez piegādes traucējumiem.
Tātad – pārtiku spējam saražot vairāk nekā patērējam, tomēr pieprasījums augs vēl vairāk, bet izejvielu cenu kāpuma beigas pagaidām nav iespējams prognozēt.
Izeja ir tikai viena – Latvijas lauksaimniekiem jādomā par ražošanas kapacitātes palielināšanu. Vēl nesen, neskatoties uz pieaugošajām izejvielu cenām lauksaimniecības nozarē, pieprasījums pēc aizdevumiem apgrozāmiem līdzekļiem nebija būtiski pieaudzis, taču situācija varētu strauji mainīties, jo šādu izejvielu izmaksu kāpumu neparedzēja neviens. 
Tā kā divi lielie pārtikas preču eksportētāji nebūs spējīgi apmierināt esošo pieprasījumu, tas rosinās arī Latvijas lauksaimniekiem domāt par ražošanas kapacitātes palielināšanu.
Līdz ar to straujāk varētu pieaugt pieprasījums pēc aizdevumiem ar mērķi iegādāties lauksaimniecībā izmantojamas zemes produkcijas ražošanai. 2021.gadā pieprasījums pieauga par 30% salīdzinājumā ar 2020.gadu, un eksperti sagaida pieaugumu arī turpmāk, ņemot vērā audzēt ražošanas nepieciešamību apmērus.

Ražošanas kapacitāti stimulē atbalsts

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, šogad pasākumos lauksaimniekiem zemes iegādei, materiālās bāzes uzlabošanai, kā arī daļējai kredītprocentu dzēšanai pieejams atbalsta finansējums 11,5 miljoni eiro.
Tostarp 6,8 miljoni eiro paredzēti daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem. No tiem četri miljoni eiro paredzēti programmas pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās". Vēl 2,8 miljoni eiro paredzēti lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei un lauksaimniecības dzīvnieku iegādei.
Tikmēr 900 000 eiro atvēlēti daļējai kredītprocentu dzēšanai kooperatīvajām sabiedrībām, bet 800 000 eiro atbalsts novirzīts daļējai kredītprocentu dzēšanai pārējām saimniecībām.
Liela interese ir arī par jaunas un lietotas tehnikas pirkšanu.
Februārī noslēdzās projektu pieņemšana pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” un pēc lielās intereses tiek plānots, ka būs vēl viena atbalsta pasākumu kārta ar atbalsta intensitāti 20-30%.
Iespējas saņemt garantu jaunās tehnikas pirkumam būs jaunajiem lauksaimniekiem. Viņi šogad varēs pieteikties atbalstam pasākumā “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”.
Tehniku varēs pirkt arī pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Atbalsts noteikts 15 000 eiro vienreizēja maksājuma veidā vienai mazajai saimniecībai. Varēs pirkt arī lietotu tehniku un izmantot atbalstu arī citiem mērķiem.

Esam pieejami

Saziņai

Bukultu iela 11, Rīga

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

+371 67788299

Telefona nr.

+371 67788299

Top