Audzēt vai neaudzēt ģenētiski modificētu rapsi, kukurūzu, soju, kartupeļus, tomātus vai ko citu jau gadiem ilgi ir viens no strīdīgākajiem jautājumiem lauksaimniecības nozarē visā Eiropas Savienībā (ES). Lielražotāji apgalvo, ka ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kultūraugi risku nerada un lielo ražu dēļ tiem ir liels potenciāls, tikmēr zaļie un sabiedrība apgalvo, ka trūkst informācijas par ĢMO kaitīgumu, turklāt pircējiem attiecīgos produktus veikalos iemāna, norādes iemudžinot neskaidros produktu marķējumos.
Zinātnes vārdā
ĢMO ir organismi, kuru ģenētisko materiālu mākslīgi pārveido, piešķirot tam jaunas īpašības. Piemēram, lai palielinātu auga izturību pret slimībām, kukaiņiem vai sausumu, uzlabotu pārtikas kvalitāti, palielinātu ražīgumu. Ar augu selekciju cilvēki nodarbojušies jau izsenis, taču šinī gadījumā selekcijas procesā “pieslēdzas” gēnu inženierija.
Lai gan ģenētiskās modifikācijas un tradicionālās selekcijas mērķi ir vieni un tie paši, un arī materiāls, uz kuru abas metodes iedarbojas, ir viens – organisma ģenētiskās informācijas nesējs -DNS - ģenētiskā modifikācija ir mērķtiecīgāka, jo ļauj iepriekš paredzēt rezultātu un paaugstināt kultūraugu ražību un uzturvērtību. Kā daudzkārt ir norādījuši arī Latvijas zinātnieki – pasaulē ir veikti neskaitāmi pētījumi par ĢMO drošumu un iespējamiem riskiem, kas nepierāda ĢMO bīstamību. Lai gan daži tomēr norādīja riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai, tomēr rezultāti vienmēr tika apstrīdēti, pamatojot to ar nekorektu pētījumu veikšanas metodi, skaidro Zemkopības ministrijas Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļā.
Gadās nepatikšanas ar ievešanu
Ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā Latvijā patlaban neviena persona nav reģistrēta. Pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Par aizliegumu informē Valsts augu aizsardzības dienestu, kurš uzrauga un kontrolē sēklas un augu pavairošanas materiālu.
Patlaban no 43 pašvaldībām par aizliegumu izšķīrušies 19 novadi. Tomēr jāatzīst, ka šādiem lēmumiem ir vairāk simboliska nozīme, jo ES teritorijā neko audzēt nav atļauts, izņemot vienu kukurūzas šķirni.
Vienlaikus pastāv zināms paradokss, jo saskaņā ar ES lēmumiem Latvijā ir atļauts ievest un dzīvnieku barībā izmantot vairākas ĢMO sojas, kukurūzas, rapša un cukurbietes līnijas.
Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) gan norāda, ka šādi produkti tiek stingri kontrolēti. Piemēram, tieši pirms gada Latvijā bija gadījums, kad kārtējās kontroles laikā vasaras rapšu vienas partijas sēklas materiāla paraugiem konstatēja ģenētiski modificētā rapša līnijas RT73 (lieto arī apzīmējumu GT73) piejaukums (te gan jāpiebilst, ka rapsi GT73 ir atļauts lietot ES pārtikā un dzīvnieku barībā un saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes veiktajiem izvērtējumiem tas nerada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai).
Toreiz Latvijas zinātniskā ekspertu komisija sniedza atzinumu, norādot, ka piejaukuma apjoms ir niecīgs, tomēr, tā kā jebkurš ģenētiski modificētais rapsis var radīt risku videi, tika pieņemts lēmums konkrētās partijas sēklu sējumus iznīcināt.
Tika apzinātas saimniecības un konstatēts, ka daļa pārdoto sēklu iesētas 22 saimniecību apsaimniekotajos laukos 843,33 ha platībā. Nācās iznīcināt sējumus ar ķīmiskām un mehāniskām metodēm atkarībā no auga attīstības stadijas konkrētajā laukā, lai nepieļautu auga izziedēšanu, tādējādi novēršot iespēju piejaukumam saziedēties ar citiem augiem.
Sēklas izplatītājs saimniecībām izmaksāja kompensācijas par radītajiem zaudējumiem, bet ar to lieta vēl nebeidzās. Lai novērstu iespēju, ka laukos izsētā sēkla varētu uzdīgt arī vēlākā posmā, šajos laukos noteikti ierobežojumi divas sezonas sēt krustziežu dzimtas augus, kā arī saimniekiem jāveic uzraudzība un sadīgušie rapši jāiznīcina.
Arī veikalu preci kontrolē
Bet kas notiek veikalu plauktos? PVD skaidro, kaarī te viss esot kārtībā. Latvijā tiek testēti gan trešo valstu, gan ES izcelsmes produkti – kukurūzas, rīsu, sojas produkti, gaļas produkti, kuru sastāvā ir soja, šokolāde un tās izstrādājumi, nerafinēta augu eļļa, dažādi produkti vegāniem, veģetāriešiem; bērnu pārtika; augļi un dārzeņi. ĢMO kontrolei vidēji gadā tiek testēti ap 80 paraugiem. Pēdējos divos gados neatbilstoši rezultāti netika konstatēti.
Kopumā pārtiku un dzīvnieku barību atļauts ievest no trešajām valstīm, izpildot stingras prasības un PVD uz Latvijas robežām attiecīgās kravas pārbauda. No šogad 16 plānotiem paraugiem pārtikai jau ir noņemti 15, barībai no astoņiem – četri. Visi rezultāti bija atbilstoši. Bet, piemēram, lai ievestu rīsus un produktus no Ķīnas, Ķīnas kompetentai iestādei jāveic laboratoriskie izmeklējumi uz ĢMO katram sūtījumiem un atkārtoti uz ES robežas katrai kravai. Tātad 100% dubultota kontrole un tā ir ārpus minētiem plānotiem paraugiem.
Starp citu – ko der zināt, pirms dodamies iepirkties! Tos pārtikas produktus, kuru marķējumā ir ietverta norāde par ĢMO kātbūtni, lielveikalos jānovieto nomaļus no citiem pārtikas produktiem, lai tie būtu viegli redzami. Tāpat pārtikas ražošanas uzņēmumos inspektori pārbauda izejvielas, un seko līdzi vai tās nav ģenētiski modificētas. Ja produkts ir ražots vai satur atļauto ĢMO, tas obligāti jānorāda marķējumā.
