Cīņa ar maura skareni

Galvenā   >   Blogs   >   Cīņa ar maura skareni

Maura skarene, kaut arī izskatās maza un nekaitīga, tomēr ir viena no agresīvākajām nezāļu sugām, kuru tās bioloģisko īpašību dēļ grūti ierobežot. Šis nelielais graudzāļu dzimtas lakstaugs ir vissīkākais no Latvijā sastopamajām skarenēm. Kaut arī maura skarene ir tikai 5 – 30 cm gara, tā veido blīvus cerus un ciešu velēnu, kas apgrūtina tās ierobežošanu.

Pētījumi liecina, ka Latvijā maura skarene visbiežāk sastopama ziemāju sējumos, bet vislabāk no tās pasargāti rapšu un kartupeļu lauki. Par auga lielo izplatību liecina  fakts, ka pētījumu laikā tas konstatēts 31–54% apsekotajos laukos. Pie kam tā ir ļoti izturīga pret bargiem klimatiskajiem apstākļiem un īpaši naski vairojas izretinātās sējumu vietās.

Kā ierobežot nezāles

Pirms uzsākt nezāļu ierobežošanu, vispirms kārtīgi jāapsver, kādu metodi izmantot. Tas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem, – cik liela ir ierobežojamā platība, kāds ir piesārņojums un, kā gan bez tā, kādas ir tehniskās un finansiālās iespējas. Protams, nelielos mazdārziņos un citās mazās platībās ar skareni visvienkāršāk cīnīties, to ravējot un regulāri kaplējot. Būtiskākais ir neļaut augam izaugt līdz sēklu nogatavināšanai.

Viena maura skarene spēj izveidot 1000–2000 sēklas, kas nozīmē, ka nākamajā gadā cīņa jau būs krietni nopietnāka. Sēklas izplata ne vien cilvēki, veicot dažādas aktivitātes, bet arī dzīvnieki un vējš. Bieži vien saimnieki nepadomā, ka ļoti būtiski ir arī regulāri tīrīt visu augsnes apstrādes tehniku un darbarīkus, lai neļautu sēklām ieviesties arī citos laukos. Tiklīdz esat pamanījuši šo nezāli kādā no saviem laukiem, nekavējoties izvēlieties situācijai piemērotākās metodes cīņai ar to, – tas ilgtermiņā ļaus ietaupīt gan laiku, gan naudu, gan arī nervus. Apstrādājot augsni, jāņem vērā, ka maura skarenes sēklas galvenokārt dīgst no 3–4 cm dziļumā.

Kā apstrādāt augsni

Maura skarenei ļoti patīk, ja augsne ilgstoši tiek apstrādāta nelielā – 5–10 cm dziļumā. Tad sēklas savu dīkstspēju saglabā līdz pat sešiem gadiem. Tātad, ja laukā, kurā jau ir ieviesusies maura skarene, veiksiet vien minimālo augsnes apstrādi, jūs tikai pavairosiet un izplatīsiet tālāk šo nezāli! Ja nu gadījumā šī invazīvā suga jau ir saaugusi, uz dziļākiem augsnes slāņiem sēklas var aizmānīt, lauku aparot un tā liekot sēklām aiziet bojā. Jāņem gan vērā, ka arī tur neliela daļa sēklu spēs izdzīvot un uzdīgt no jauna, tādēļ var būt nepieciešama atkārtota augsnes apvēršana.

Sējam biezi

Lielbritānijas zinātnieki ir izpētījuši, ka ziemas kviešu sējumos maura skarene rada būtiskus ekonomiskos zaudējumus, ja vienā kvadrātmetrā atrodami 714 augi, bet mitrākos apvidos 416 augi/m2. Tas nozīmē, ka šī nezāle nespēj konkurēt ar kultūraugiem, – izvēloties sēšanai graudaugu šķirnes ar augstu produktīvās cerošanas koeficientu un pareizi kopjot sējumus, biezs izvēlētā kultūrauga sējums nomāks maura skareni. To var izdarīt arī, veicot atbilstošu augu maiņu, izvēloties tādus, kas kārtīgi nosedz augsni, piemēram, rapšus, vai tādas augu sugas, kurās skareni var ierobežot mehāniski vai ķīmiski.

Ecēšana

Lielus augus ir grūti ierobežot, sevišķi, ja tie jau ir blīvākās audzēs. Šādos gadījumos palīdzēt var ecēšana. Tā provocēs jaunu augu dīgšanu, tomēr jāņem vērā, ka ar vienu reizi vien nepietiks, – ecēšana regulāri jāatkārto vairākas reizes sezonā. Protams, tas prasa papildus darba ieguldījumu un palielina izmaksas, bet ir videi draudzīga metode, kas piemērota bioloģiskajām saimniecībām un nelielām platībām.

Mulčēšana

Arī mulčēšana ir videi draudzīga metode, kuru parasti lieto mazdārziņu īpašnieki. Ar šo metodi tiek nosegta zemsedze un saules gaisma nepiekļūst augsnei. Tas ne vien kavē visu nezāļu, tai skaitā maura skarenes dīgšanu, bet arī pasargā augsni no izžūšanas un temperatūras svārstībām, veicina bioķīmiskos procesus augsnē un neļauj izskalot augsnes daļiņas lietus laikā. Mulčēšanai var izmantot gan neorganiskos materiālus – oļus, granti, šķembas, speciālu melnu plēvi, gan arī organiskos materiālus – zāģu skaidas, salmus, nopļautu zāli, koku mizas un citus. Mulču izklāj 5–7 cm biezumā un, ja izvēlēti organiskie materiāli, klājumu ik gadu papildina, jo laika gaitā tas satrūd. Pirms mulčēšanas zeme ir kārtīgi jāizravē un jāraugās, lai arī mulčēšanas materiāls būtu tīrs, bez nezāļu sēklu piemaisījuma.

Herbicīdi

Lielākās platībās, kurās ar ekoloģiskajām metodēm grūti ierobežot maura skareni, parasti tiek izmantoti atbilstoši herbicīdi. Informāciju par tiem var iegūt Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā pieejamajā Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā http://vaad.gov.lv/sakums/registri/augu-aizsardziba/augu-aizsardzibas-lidzeklu-saraksts.aspx

Jāņem gan vērā, ka herbicīdi, kas norādīti kā piemēroti maura skarenes ierobežošanai, var nebūt vienīgie, tikai nepietiekamas informācijas dēļ varbūt nav iekļauti marķējumos. Par pilnīgu to pielietojumu droši var jautāt atbilstošā ražotāja vai produkta izplatītāja pārstāvjiem.

Izvēloties herbicīdus, vienmēr jāatceras, ka maura skarenei pasaulē konstatēti ļoti daudzi rezistences gadījumi, jo pieejamais darbīgo vielu skaits ir ierobežots. Lai izvairītos no rezistences rašanās, herbicīdus ar vienādām darbīgajām vielām vairākus gadus pēc kārtas vienā laukā lietot nedrīkst. Visa informācija par darbīgajām vielām un to iedarbības mehānismiem augos ir norādīta herbicīda marķējumā. Pirms preparāta lietošanas obligāti jāiepazīstas ar marķējumā norādīto informāciju un stingri jāievēro minētie noteikumi.

Esam pieejami

Saziņai

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

Telefona nr.

+371 67788299

Top