Cīņa ar kaitēkļiem

Galvenā   >   Blogs   >   Cīņa ar kaitēkļiem

Lai augus nebojātu kaitēkļi

Kaitēkļi ir vieni no tiem kaitīgiem organismiem, kas tiešā veidā visvairāk ietekmē izaudzētās produkcijas kvalitāti. Pat, ja raža netiks iznīcināta, kaitēkļu “apstrādātu” produkciju būs praktiski neiespējami pārdot un, līdz ar to, arī ienākumi tiks zaudēti. Integrētie audzētāji cīņai ar nelūgtajiem uzbrucējiem izmanto insekticīdus, bet bioloģiskajiem saimniekiem ir diezgan ierobežotas iespējas kaitēkļu apkarošanā.

Visvairāk no kaitēkļu uzbrukumiem cieš novājināti koki un krūmi. Tiem tiek bojātas saknes, miza, lapas un skujas, jo insekti tos apgrauž vai izsūc šūnsulu. Skuju koki visvairāk cieš, kad kaitēkļi ir savairojušies masveidā, jo bijuši tam labvēlīgi laika apstākļi, piemēram, silta un mitra ziema.

Kad un kādi kaitēkļi apdraud ražu

Kaitēkļi augus apdraud visu augu veģetācijas periodu, kad augos aktīvi noris dzīvības procesi. Dažādos gados to daudzums atšķiras, jo ir atkarīgs no attiecīgā gada klimatiskajiem apstākļiem un kopējās barības ķēdes.

Piemēram, maijvaboļu kāpuru un vaboļu pilns attīstības cikls ir četri gadu, un arī to masveida vairošanās parasti vērojama tieši ar šādu ciklu.

Vislielāko postu spēj sagādāt sakņu kaitēkļi, kas nograuž augu saknes, kā rezultātā augi sāk nīkuļot un aiziet bojā. Izplatītākie no tiem ir maijvaboļu un jūnijvaboļu kāpuri.

Ievērojamus bojājumus rada arī tauriņu kāpuri, kuri bojā gan augu saknes, gan visas virszemes daļas – pumpurus, lapas, skujas un augļus.

Lapu un skuju kaitēkļus var atpazīt pēc to nodarītajiem postījumiem. Visizplatītākās Latvijā ir laputis, kuras izsūc augu lapas un skujas. Dažādas virszemes daļas bojā arī zāģlapsenes, tīkllapsenes, ērces un skujkoku hermesi, kas sūc skuju sulu. Tomēr viens no nopietnākajiem skuju koku bojātājiem ir priežu lielais smecernieks, kas bojā jauno skujkoku stādu sakņu kaklu un stumbru.

Kartupeļu stādījumos aktīvi mēdz rosīties kartupeļu lapgrauži jeb Kolorādo vaboles.

Bez kaitēkļiem kokus un krūmus bieži vien bojā arī meža zvēri, kas aplauž zarus un galotnes, noberž ar ragiem mizu, apgrauž vai pat nograuž augu līdz pat saknei. Zaķi visbiežāk apgrauž ābeles, cidonijas, bērzus un pat ozolus, bet stirnām patīk mieloties ar tūju dzīvžogiem. Lai pasargātu savus stādījumus no nelūgtajiem viesiem, atliek vien būvēt žogus vai norobežot katru koku ar atsevišķiem aizsargiem.

Kā ar tiem cīnīties

Bieži vien cīņai ar kaitēkļiem tiek izmantotas ķimikālijas. Tomēr ir arī jānovērtē ķīmijas lietošanas ietekme uz mums pašiem. Tas, ko mēs uzsmidzinām augiem, lielākā vai mazākā mērā nonāk arī mūsu organismā. Ja vien iespējams, jāizvairās apmiglot agri ražojošās kultūras, piemēram, jāņogas, upenes un ķiršus.

Ja sēkleņkokus gadu no gada apdraud kraupis un dārzā netiek veikti nekādi fitosanitārie pasākumi, vajadzētu profilaktiski apsmidzināt kokus, citādi izlidojušās sporas inficēs jaunās, plaukstošās lapiņas. Apstrādi veic pavasarī, kad paliek siltāks.

Plūmēm bieži izplatās kauleņkoku sausplankumainība, kad kokiem lapu plātnes kļūst caurumainas. Šī slimība kauleņkokiem nenodara būtiskus bojājumus, tādēļ sausplankumainību ierobežo vienīgi komercdārzos, kauleņkokus apsmidzinot pirms to ziedēšanas.

Lai cīnītos ar kaitēkļiem, ne vienmēr nepieciešamas ķimikālijas. To apkarošanai var izmantot dabīgos kaitēkļu ienaidniekus, piemēram, izlaižot siltumnīcā plēsējērci, kura iznīdēs tīklērci. Cīņai ar utīm var izmantot pangodiņu, bēt ķiršu mušu apkarošanai lieliski palīdzēs trihogrammas augļu koku tinējs. Būtiskākais ir šos dabiskos ienaidniekus izlaist pareizajā laikā un to darbības laikā nelietot ķimikālijas.

Pelni palīdz pret laputīm un citiem dārza kaitēkļiem. Tos izkaisa dārzā, tiklīdz lapušu dēļ lapas sāk čokuroties. Augus un augļu kokus apkaisa arī rudenī, lai kukaiņi neuzbruktu pavasarī.

Viens no bīstamākajiem kaitēkļiem ir ābeļu ziedu smecernieks. Ja iepriekš tas jau nodarījis postījumus, ziedpumpuru briešanas laikā agri no rīta pārbauda ābeles un nepieciešamības gadījumā kaitēkļus no zariem nopurina, savāc un iznīcina.

Pret laputīm palīdz arī cukura sīrups vai pat "Coca cola". Laputīm cukurā salīp un sapinas kājas un tās iet bojā. Gana efektīvs līdzeklis pret šo problēmu ir arī ķiploks. 200 g ķiploka sasmalcina, liek tumšā traukā, pielej ūdeni un atstāj to uz piecām dienām savilkties. Šķidrumu izfiltrē, pielej to 10 l ūdens un izsmidzina uz augiem. Ja kukaiņi tikai nupat parādījušies, efektīvi ar tiem galā tiks arī mazgāšanas līdzeklis “Fairy”, ko pielej bļodai ūdens, kārtīgi saputo un putas liek uz lapušu skartajām lapām. Nav ekoloģiski, nav ātri, toties efektīvi!

Maijvaboļu izķeršanai dārzā var izveidot slazdus. Ik pēc neliela attāluma izrok 10–15cm dziļu bedrīti, kuru piepilda ar sagrieztiem dārzeņiem, kas piesaistīs kāpurus. Var izmantot arī ultravioletās gaismas slazdus. Iestājoties tumsai, koku tuvumā izliek gaismas ķermeni, to aizsedz ar stiklu vai izveido šķērsli, kur vabolēm atsisties, kad tās lidos uz gaismu. Nokritušos kaitēkļus salasa un likvidē. Vēl var ap saules lēktu purināt kokus, nokritušos kaitēkļus salasīt un iznīcināt.

Cīņai ar skujkoku kaitēkļiem bieži vien neizmanto ķimikālijas, bet gan uzstāda putnu būrus.

Lai atbaidītu dzīvniekus, talkā var nākt dažādi repelenti –vielas ar specifisku aromātu, kas nepatīk dzīvniekiem, bet nekaitē cilvēkam. Skuju kokus palīdzēs nosargāt žāvēti asiņu milti vai kvarca smilšmaisījums, savukārt skuju pulveri izmanto dekoratīvo krūmu un ziedaugu aizsardzībai.

Labāk profilakse

Cīnīties pret kaitēkļiem var arī ar profilaktiskiem pasākumiem.

Pirms kultūraugu stādīšanas jāpārbauda augsne, lai pārliecinātos, vai tajā nav savairojušies maijvaboļu kāpuri. Tos iespējams atbaidīt, iesējot zaļmēslojuma augus – griķus, lupīnu, eļļas rutku, baltās sinepes vai citus.

Stādot kokus, jācenšas nesabiezināt stādījumus, augiem ir jābūt spēcīgiem, pareizi mēslotiem un tīriem no nezālēm. Pavasarī, pirms sulas sāk cirkulēt, jāveido augļu koku un krūmu vainagi, jāizgriež nokaltušie, bojātie zari. Jāapkopj bojātās augu vietas, brūces jāapstrādā un jāieziež ar potvasku.

Lai uzlabotu profilaktisko situāciju cīņā ar kaitēkļiem, ļoti nozīmīga ir teritorijas sakārtošana. Daudzām kaitēkļu sugām saimniekaugi ir nezāles, tādēļ nepieciešams tās un citas zālaugu sugas izpļaut un izvākt. Ja pie noliktavām vai pagrabiem pēc to tīrīšanas tiek izmestas produkcijas atliekas, īpaši kartupeļi, tiem nekontrolējami saaugot, tā būs ideāla vieta, kur vairoties kartupeļu lapgrauzim.

Ja lauks robežojas ar kaimiņu laukiem, problēmas var rasties gadījumos, ja ir vienādas vai līdzīgas kultūras. Ja kaimiņos ir integrētais audzētājs un ļoti bieži tiek izmantoti insekticīdi, tad daļa kaitēkļu pārvietosies uz blakus. Ja abi kaimiņi ir bioloģiskie audzētāji, vienoties kultūras būs dubulta barības bāze kaitēkļiem. Tādēļ, plānojot augmaiņu, ieteicams sarunājiet ar kaimiņiem par robežlaukiem, ko kurš sēs vai stādīs robežlaukos.

Kaitēkļu attīstības ciklam būtiski traucē augu maiņa, jo, regulāri mainoties kultūrai, kaitēkļiem ir grūtāk savairoties. Zaļmēslojuma kultūras ar sakņu izdalījumiem traucē kaitēkļu dzīves ciklam un spēj samazināt arī to skaitu augsnē. Šim nolūkam ieteicams ir audzēt krustziežus, var izmantot arī baltās sinepes. Jauktie stādījumi palīdz panākt labvēlīgu kultūru ietekmi, kas radītu kaitēkļu attīstībai nelabvēlīgus apstākļus. Augi spēj sadarboties labāku augšanas apstākļu nodrošināšanā, arī zināmas kaitēkļu populācijas nesadzīvo savā starpā (piemēram, sīpolu un burkānu mušas).

Dažādu tīklērču sugas var ietekmēt sēra izmantošana. Šādā gadījumā gan jāveic analīzes, lai pārliecinātos, vai sērs ir nepieciešams, īpaši dažādiem kāpostaugiem. Savukārt kaļķojamā materiāla izmantošana būtiski uzlabo augu barošanās spējas, līdz ar to tiek apgrūtināta daudzu augsnē mītošo kaitēkļu darbība un spēja savairoties.

Lai laikus varētu sagatavoties laika periodam, kad gaidāma paaugstināta kaitēkļu savairošanās, nepieciešams sekot laika prognozēm. Arī vērojot augu, putnu un dzīvnieku uzvedību un attīstību, var vilkt paralēles kaitēkļu parādīšanās procesam. Aktīvo temperatūru summas ne tikai nosaka, cik ilga būs augšanas fāze, bet arī, kādi kaitēkļi šādā situācijā var mosties.

Laukus vajadzētu apsekot reizi nedēļā, bet, parādoties brīdinājumiem par kaitēkļu parādīšanos, pat reizi 3–4 dienās. Parādoties informācijai par kaitēkļiem 5–10 km radiusā, lauks jāapseko katru otro dienu, bet, ja kaitēkļi manīti blakus saimniecībā – katru dienu.

Esam pieejami

Saziņai

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

Telefona nr.

+371 67788299

Top