Augnes kaļķošana – kas un kā?

Galvenā   >   Blogs   >   Augnes kaļķošana – kas un kā?

Latvijā daudzviet ir skāba augsne, kas negatīvi iedarbojas uz augiem. Šādai augsnei neveidojas labvēlīga struktūra, mikroorganismu dzīvības procesi ir lēni un augi nespēj uzņemt tiem nepieciešamās barības vielas. Lai augsnes reakciju uzlabotu, talkā var nākt kaļķošana. Ja augsnē nav pietiekami daudz dabīgo karbonātu, kaļķošana ir normāls agrotehnisks pasākums, kas veicams regulāri.

Kaļķošana uzlabo augsnes īpašības un ietekmē tajā notiekošās mikrobioloģiskās norises. Neitrālā augsnē labāk attīstās organismi, kas piedalās augu atlieku sadalīšanās procesā, bioloģiski aktīvu vielu sintēzē, slāpekļa bioloģiskā piesaistē, kvalitatīvā humusa izstrādē un daudzos citos procesos.

Kas ir kaļķošana un kad tā vajadzīga

Kaļķošana ir augsnes skābuma neitralizēšana, tajā pat laikā kalpojot arī kalcija un magnija mēslojums – šo vielu pietrūkst skābā augsnē un, līdz ar to, arī augiem kā barības elementi. Šādā augsnē augošās kultūras nespēj izmantot visas tiem nepieciešamās vielas, kas atrodamas zemē. Padarot augsni mazāk skābu, augi labāk tiek apgādāti slāpekli, fosforu, kāliju un citām barības vielām un tai pat laikā tiek atbrīvoti no nevēlamajiem dzelzs, alumīnija un mangāna savienojumiem.

Ja kaļķošana netiek veikta, augi nepiemērotajos apstākļos slikti attīstīsies un tiem mazināsies izturība arī pret citiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Savukārt pārkaļķot augsni gandrīz nav iespējams, tomēr tas var augiem samazināt mikroelementu un dažu citu elementu uzņemšanas spēju. Ir augi, piemēram, lini un kartupeļi, pirms kuru audzēšanas augsni nekaļķo, jo tiem tas nepatīk.

Ieteicamā augsnes reakcija dažādiem kultūraugiem atšķiras, jo vienem tā vajadzīga skābāka, citiem – bāziskāka. Lielākoties augiem tā ir robežās starp pH 6.0 līdz pH 7.0, kas uzskatāma par vāji skābu līdz neitrālai. Tīrumos šim tādītājam vajadzētu būt pH 6,5 vai pat vairāk, bet platībās, kurās ir paaugstināts organisko vielu saturs (virs 20%), piemēram, pļavās – pH 6–6,5. Reakcijai šādā zemē jābūt skābākai, lai nenotiktu strauja organiskās vielas mineralizācija. Savukārt nosusinātos kūdrājos pH līmenim nevajadzētu pārsniegt 5.

Šo rādītāju, kas ir visprecīzākais, nosaka, veicot augsnes agroķīmisko izpēti vai izmantojot veikalos iegādājamas mērierīces. Pēdējo rādījumi gan nav tik precīzi, jo tos ietekmē sāļu koncentrācija un augsnes mitrums. Augu novērošana, piemēram, kādu konkrētu nezāļu vairošanās vai kultūraugu nīkuļošana, sniegs tik aptuvenu priekšstatu, ka uz to vien balstīties saimniecisku lēmumu pieņemšanā nebūtu prātīgi.

Kaļķošanas deva un materiāli

Kaļķošanas norma ir kaļķošanas materiāla daudzums, kas nepieciešams, kas nepieciešans, lai sasniegtu nepieciešamo reakcijas līmeni.

Lauku kultūraugiem kaļķošanas normu un devu nosaka, izmantojot speciālas tabulas. To pamatā ir trīs galvenie rādītāji: Augsnes reakcija (pH skaitlis), organisko vielu daudzums augsnē un tās granulometriskais sastāvs. Parasti šo rādītāju noteikšanai tiek pieaicināts pakalpojumu sniedzējs, kurš ne vien veic augsnes agroķīmisko izpēti, bet arī pats aprēķina nepieciešamo kaļķošanas devu. Ja kādu iemeslu dēļ saimnieks nevēlas pieaicināt speciālistu, speciālajā literatūrā ir pieejama gan informācija par metodi, kā šos rādītājus noteikt, gan normatīvu tabulas.

Latvijā kaļķošanas normu izsaka standartsavienojuma CaCO3 veidā, bet citās valstīs var būt savādāk. Šī iemesla dēļ jāuzmanās gadījumos, kad aprēķiniem izmanto ārzemju ieteikumus. Kaļķošanai var tikt izmantoti ļoti daudzu un dažādu sastāvu materiāli, tādēļ katrā konkrētā gadījumā noteiktā norma var tikt koriģēta.

Otrs faktors, kas ietekmē nepieciešamās normas korekcijas, ir kaļķošanas materiāla mitrums. Augstvērtīgiem materiāliem tas ir tikai ap 0,5%, bet ir materiāli, kuriem mitruma līmenis pārsniedz pat 10%. Šis materiālā esošais ūdens nepalīdz novērst augsnes reakciju, tādēļ, lai to kompensētu, attiecīgi nepieciešams palielināt izmantojamā materiala daudzumu.

Vēl viens rādītājs, kas jāņem vērā aprēķinos, ir kaļķošanas materiala daļiņu smalkums. Smalkāka maluma daļiņas iedarbojas ātrāk un efektīvāk. Ja daļiņu izmēri ir lielāki par 1 mm, augsnes neitralizācija norisināsies lēni.

Visi šie parametri tiek uzrādīti kaļķošanas materiālu dokumentācijā.

Kaļķošanas materiāla izvēle

Būtiskākais, kas jāņem vērā, izdarot kaļķošanas materiāla izvēli, ir bāzisko vielu – kalcija, magnija oksīdu, hidroksīdu, karbonātu daudzums tajā. Tas nedrīkst saķept, sastāvēt no rupjām daļiņām un saturēt kaitīgas vielas.

Ātras iedarbības materiālos kalcijs un magnijs vairāk atrodas oksīdu un hidroksīdu formā. Ar šādiem materiāliem jāstrādā uzmanīgi, jo tie var apdedzināt gan cilvēka ādu, gan augus, uz kuriem tie nokļūst. Lēnas iedarbības materiālos kalcijs un magnijs vairāk atrodas karbonātu veidā.

Daži kaļķošanas materiāli magniju satur, bet citi – nē. Šis elements ir augiem ļoti nepieciešams, tomēr to nevar arī pārdozēt – ir jāsaglabā noteikta proprocija pret augsnē esošo kalciju un kāliju. Pārlieku liels magnija daudzums augiem neļaus uzņemt pārējos minētos elementus, tādēļ jāizvēlas tāds kaļķošanas materiāls, kas palīdz šo attiecību līdzsvarot.

Materiāli var būt ļoti dažādi, – gan rūpniecības atkritumprodukti, gan mehāniski apstrādāti ieži, gan arī speciāli ražoti produkti. Biežāk izmantotie rūpniecības atkritumprodukti ir pelni, cukurfabriku fltrkaļķi, cementa ražošanas atkritumi. Pie mehāniski apstrādātajiem iežiem pieskaitāms sasmalcināti saldūdens kaļķi, kaļķakmens, dolomīts un citi. Speciāli ražotie kaļķošanas materiāli ir visaugstvērtīgākie. Tos iegūst, dolomītiežus vai kaļķakmeni apstrādājot augstā temperatūrā.

Valsts augu aizsardzības dienestā tiek reģistrēti visi kaļķošanas materiāli, kurus atļauts tirgot Latvijā. Informāciju par dažādo materiālu sastāvu, lietošanas īpatnībām un iegādes iespējām iespējams iegūt mājaslapā http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/meslosanas-lidzekli-un-meslosanas-plani/meslosanas-lidzeklu-registrs.aspx.

Kaļķojamā materiāla lietošana

Lai augsnes skābums tiktu neitralizēts slānī, kurā atrodas augu saknes, kaļķošanas materiāls tajā ir labi jāiestrādā. Metodes šim darbam atkarīgas gan no lauka platības, gan materiāla mitruma.

Ļoti skābās augsnēs, kur nepieciešamas lielas normas, ieteicams kaļķojamo materiālu sadalīt divās vai trijās devās, veicot atkārtotu kaļķošanu pec kāda laika. Lai pēc pamatkaļķošanas veikšanas augsne atkal nepaskābinātos, periodiski kaļķošanu atkārto, pamazām samazinot devas.

Ja skābā augsnē aug pret skābumu jūtīgi augi, kaļķošanas materiālu lieto tikai tiešā sakņu tuvumā. Tas gan ir īstermiņa risinājums, jo pēc ražas novākšanas nelielais vielas daudzums sajaucas ar pārējo zemi un kopējais efekts zūd.

Daudzgadīgu augu – koku, ogu krūmu, zālienu kaļķošanai lieto ļoti smalka maluma materiālu ar augstu neitralizācijas spēju, jo tā iestrāde ir apgrūtināta un tas lēni iekļūst dziļākos augsnes slāņos.

Kad kaļķot un cik ilgi darbojas

Kaļķošanu vislabāk veikt pavasaros vai rudeņos augsnes apstrādes laikā. Līdzenās vietās to var veikt arī ziemā, ja vien sniega kūstošie ūdeņi to nevar noskalot. Vasaras periodā laukus, kuros ir augi, var kaļķot vienīgi sausā laikā, lai kaļķošanas materiāls nepaliktu uz to lapām.

Kalcija un magnija savienojumus no zemes izskalo lietus ūdeņi, tie paliek arī ražā, ir vēl virkne dažādu skābumu veidojošu faktoru, līdz ar to augsne visu laiku kļūst skābāka. Ja augsnē ir nepietiekams dabisko karbonātu daudzums, kaļķošanas materiāls pēc laika būs izlietots. Lai tas nenotiktu, jāveic tā sauktā uzturošā kaļķošana. Tās biežums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, galvenokārt no izmantotā materiāla kvalitātes, augsnes īpašībām un no minerālmēslu lietošanas. Tomēr, ja augsne ir pareizi kaļķota, pietiks pēc pieciem gadiem veikt atkārtotu analīzi, lai lemtu par turpmāko rīcību.

Esam pieejami

Saziņai

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

Telefona nr.

+371 67788299

Top