Atvieglotais nodokļu režīms ir, darbaroku – nav

Galvenā   >   Blogs   >   Atvieglotais nodokļu režīms ir, darbaroku – nav

Atvieglotais nodokļu režīms ir, darbaroku – nav
14.07.2022
Atvieglotais nodokļu režīms ir, darbaroku – nav

“Programmas paplašināšana un sezonas pagarināšana ir ļoti loģisks un saprātīgs solis,” tā Latvijas Augļkopju asociācijā vērtē jūnijā pieņemto Saeimas lēmumu ļaut maksāt samazināto 15% nodokli par sezonas strādniekiem trīs mēnešus līdzšinējo divu vietā. Tieši asociācijas un citu nevalstisko organizāciju pūliņu rezultātā pirms astoņiem gadiem lauksaimnieki izcīnīja iespēju maksāt par vasaras darbiniekiem 15% ienākumu nodokli no nopelnītā atalgojuma. Atvieglojums noteikts, lai mazinātu ēnu ekonomiku, tostarp nelegālo nodarbinātību sezonas lauku darbos, kā arī atvieglotu administratīvo slogu darba devējiem, ņemot vērā nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonālo nodarbinātību.Iznākumā ieguvēji ir gan lauksaimnieki, gan paši nodarbinātie, kuri kļūst sociāli apdrošināti pensijai. Arī pensionāriem, bezdarbniekiem, bērniem un viesstrādniekiem var piemērot šo nodokļa režīmu. Turklāt, nodarbinot bērnus, vecākiem saglabā iedzīvotāju ienākuma  nodokļa atvieglojumu par apgādājamām personām. Būtiski, ka šogad nodokļu atvieglojumi attiecināti arī uz akmeņu lasīšanu stādījumu platībās, jo lielo lauku īpašnieki, īpaši Vidzemē, jau vairāk nekā gadu aktualizēja šo jautājumu. Tagad akmeņu vākšanā oficiāli varēs izmantot pēdējo klašu skolniekus un arī maiņu laika darbiniekus. Diemžēl šajos grozījumos neizdevās panākt to, ka sezonas darbiniekus varētu nodarbināt arī tādos darbos, kā produkcijas pirmsapstrādē, sējumu un stādījumu kopšanā augkopības, lopkopības nozarēs. Pie šī jautājuma nevalstiskās organizācijas kopā ar Zemkopības ministru turpinās strādāt.

Tik un tā nav, kas strādā

Tomēr labvēlīgais un tagad arī pagarinātais nodokļu režīms neatrisina galveno sasāpējušo jautājumu – darbaroku trūkumu. Darbs uz lauka nav viegls. Kad jāvāc raža, jāstrādā jebkuros laikapstākļos, dažkārt pieķerot klāt arī vakara stundas, turklāt strādātājiem lielākoties pašiem ir lauku sētas, kur darbs dzen darbu.  Līdz ar to augļkopības nozare, it sevišķi tās saimniecības, kas nodarbojas ar ogu audzēšanu vairāku hektāru platībā, pēdējos gados ir spiestas meklēt sezonas viesstrādniekus. “Ar katru gadu vietējo  sezonas strādnieku skaits sarūk. Turklāt mūsu lauki atrodas diezgan tālu no centriem un autobusu satiksme  pilsētniekam, kurš gribētu piepelnīties atvaļinājuma laikā, bieži vien nav pieejama. Vienīgā iespēja ir viesstrādnieki. Agrākajos gados daudzi brauca no Ukrainas, bet sakarā ar karu tagad tiek aicināti uzbeki, kirgīzi. Kas attiecas uz izmaksām, Latvijā uzaicinātais viesstrādnieks zemniekam izmaksā vidēji 215 eiro, savukārt birokrātija šobrīd nav sarežģīta, lielāka problēma ir konsulātu darbinieku kapacitāte vīzu izsniegšanā,” norāda Augļkopības asociācijā.

Obligāti – vidējā nozares alga

Cik  tad viesstrādnieks īsti nopelna? Vēl joprojām uzaicinātajiem viesstrādniekiem obligāti jāsaņem ne mazāk kā lauksaimniecības nozares vidējā alga. Tātad  - vidējā zvejniecības, mežsaimniecības, medniecības, lopkopības, graudkopības un dārzkopības vidējā alga. Un šogad tā pieaugusi līdz pat 985 eiro (salīdzinājumam 2014.gadā – 143 eiro, pērn – 570 eiro) .“Eiropas Savienībā nav nevienas valsts ar līdzīgu maksāšanas sistēmu. Neviens zemnieks nevēlas aicināt viesstrādniekus uz šādiem noteikumiem, ja būtu vietējais darbaspēks. Domājam, ka jāsāk reāli skatīties uz dzīvi un samaksai viesstrādniekiem ir jābūt tādai pašai kā mūsu sezonas strādniekiem –  kā nostrādā, tā arī saņem,” uzskata asociācijā. Jāpiezīmē, ka stāsts par sezonas strādniekiem (un viesstrādniekiem) turpināsies vēl ilgi. Kā norādīts valdības skatītajā, Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam”, šis nodokļu modelis ir atzīts par tādu, kas mazina ēnu ekonomiku, tādēļ plānots to turpināt un veikt atkārtotu izvērtēšanu 2024. gadā. Izvērtējuma ziņojumā ir iekļauti lauksaimnieku organizāciju iebildumi un vēlme pagarināt nodarbinātības periodu līdz 120 dienām sezonā, kā arī paplašināt darbības jomas, kurās var piemērot samazinātās darbaspēka nodokļa likmes sezonas darbos. Aplēses liecinot, ka 2024 gadā sezonas laukstrādnieku skaits sasniegs 7700 (pērn – 3848), bet attiecīgā nodokļa ieņēmumi budžetā būs vismaz 370 000 eiro (pirms gada  tie bija 241 000 eiro). Tiek uzskatīts, ka kopumā likuma grozījumi varētu arī palīdzēt daļu nozares izvest no ēnu ekonomikas, kas būtu arī pozitīvs iespaids valsts budžetā. Ja Finanšu ministrijas pārstāvji šādas pozitīvas pārmaiņas pamanīs, tad ar nākamo Saeimas sasaukumu tiks turpināts darbs pie regulējuma uzlabošanas, lai papildinātu iespējas piepelnīties vasarā cilvēkiem, kuri pārējos gada periodos ir nodarbināti citviet.

INFO

Sezonas laukstrādnieku nodokļa režīms darbojas no 1.aprīļa līdz 30.novembrim;
Par sezonas laukstrādniekiem darba devējs maksā samazināto 15% ienākuma nodokli;
Režīms attiecas uz augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanu vai stādīšanu, sējumu un stādījumu kopšanu, ražas novākšanu, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanu, kā arī akmeņu lasīšanu sējumos, stādījumos un zālājos;
Uz šā gada 30 jūniju sezonas laukstrādniekus ir nodarbinājuši 222 lauksaimnieki, trešdaļa (83) no tiem nodarbina piecus vai vairāk laukstrādniekus;
No šiem lauksaimniekiem 16 nodarbina darbiniekus tikai akmeņu lasīšanai (22 darbinieki).
Uz 30.jūniju Latvijā nodarbināti 1194 sezonas laukstrādnieki. Vislielākais nodarbināto skaits reģistrēts saimniecībās Zemgalē, Ziemeļkurzemē un Lielrīgā.

Avots: Lauku atbalsta dienests

Esam pieejami

Saziņai

Bukultu iela 11, Rīga

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

+371 67788299

Telefona nr.

+371 67788299

Top