Apdrošināšanas polises atbalsts

Galvenā   >   Blogs   >   Apdrošināšanas polises atbalsts

Apdrošināšanas polises atbalsts
23.02.2022
Apdrošināšanas polises atbalsts

Valsts atbalsts sējumu apdrošināšanai – viens no būtiskākajiem faktoriem nozares izaugsmē
Labi zināmais sakāmvārds “neesmu tik bagāts, lai pirktu lētu preci” patlaban attiecināms uz situāciju saistībā ar lauksaimniecības sējumu apdrošināšanas polisēm. Līdz šim lauksaimnieki, apdrošināšanās kompānijās pērkot polisi sējumu apdrošināšanai pret sausumu, lietavām, krusu un citām dabas kaprīzēm varēja rēķināties ar 70% valsts atbalstu. Zemnieki šo novērtēja un rezultātā palielinājušās gan apdrošināto sējumu platības, gan apdrošināto dzīvnieku skaits. Valsts atbalsts apdrošināšanas polišu iegādei lauksaimniekiem pieejams kopš 2015.gada un, pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, unikālo klientu skaits, proti, kas vismaz reizi laika posmā no 2015.gada ir iesnieguši pieteikumu atbalsta saņemšanai, ir virs 5000. Savukārt līdz šā gada 1.janvārim atbalstam iesniegto projektu skaits bija 15 092, bet to kopējais publiskais finansējums – 44 174 447 eiro. Valsts atbalsts polišu iegādei bijis labs stimuls tirgus pieaugumam, bet galvenais sasniegums ir pašu lauksaimnieku izpratnes palielināšanās par dažādu risku plānošanu un vadību.

Kopumā plānošanas periodā no 2015. līdz 2021.gadam dzīvnieku nodarīto postījumu un bojāto sējumu zaudējumu daļējai segšanai no valsts un ES fondu finansējuma tika novirzīti 37 miljoni eiro. Parakstītās apdrošināšanas prēmijas pāris gadu laikā palielinājušās pat par 740%. Būtisko apdrošināšanas nozīmi apliecina arī izmaksāto atlīdzību apjoms – piemēram, 2020.gadā apdrošinātāji izmaksāja atlīdzības lauksaimniekiem 13 miljonu eiro apmērā.

Taču tagad  briest izmaiņas – Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam ir paredzēts būtiski mazināt atbalsta intensitāti apdrošināšanas polišu iegādei – līdz 50%. Nozarē uzskata, ka tas varētu mazinās lauksaimnieku ieinteresētību apdrošināt sējumus un dzīvniekus, virzoties prom no Eiropas Komisijas rekomendācijām par risku mazināšanu lauksaimniecībā.

Postījumi nav paredzami
“Krusa dažu minūšu laikā var radīt pat 90% ražas zudumu. Līdzīgi ar lietusgāzēm, kas sagulda labību veldrē un pēc tam ražu grūti novākt un arī graudu kvalitāte ir zema. Ja saimnieks rudenī iegulda 300 eiro/ha ziemāju sējā, tad izsalšana visu darbu noved līdz nullei. Neviens lauksaimnieks nevēlas dzīvot uz sabiedrības rēķina, kā tas dažkārt izskatās, kad pēc dabas nodarītajiem zaudējumiem vēršamies pēc palīdzības pie valsts. Tieši apdrošināšana ir veids, kā šādu situāciju izslēgt, jo katrs saimnieks pats būs atbildīgs, vai viņš ir apdrošinājies vai nē,” saka viens no Kurzemes zemniekiem, kurš savu vārdu nevēlējās minēt.

Viņš stāsta, ka parasti polises vidējā cena ir 33 eiro/ha, no kā valsts nosedz 18 eiro. Ir arī šaurāka seguma polises – par 18 eiro/ha, bet ir arī tādas, kur jāmaksā 60 eiro/ha. “Ņemot vērā izejvielu cenu kāpumu, polišu sadārdzinājums varētu būt pat par 50%. Tajā pašā laikā 2018. gadā, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtas situāciju sausuma dēļ ( tad apdrošinātāji vēl nepiedāvāja šī riska segumu) lauksaimniekiem sausuma zaudējumu mazināšanai tika novirzīti 64 miljoni eiro. Mainīgo laikapstākļu dēļ pēdējos trīs gados vidēji katra trešā apdrošinātā saimniecība pieteikusi zaudējumu gadījumu un saņēmusi atlīdzību. Taču, ja atbalsts polises segšanai samazināsies, var gadīties, ka zemnieki tomēr būs gatavi riskēt un neapdrošināt laukus,” uzskata zemnieks. Viņaprāt valsts atbalsts sējumu apdrošināšana ir viens no būtiskākajiem faktoriem vispārējā lauksaimniecības nozares izaugsmē.  Ja lauksaimnieki apdrošināsies pret visdažādākajiem dabas apstākļu riskiem – sējumu izsalšanu, krusu, lietusgāzēm, degšanu, tiks pasargāta naudas plūsma un attiecīgi -  saimniecības vai uzņēmuma stabilitāte.

Norit sarunas
Tā kā nozare ir satraukta par briestošajām izmaiņām, lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas jau ir sākušas sarunas ar Zemkopības ministriju. Lauksaimnieki uzskata, ka atbalsts apdrošināšanas polišu iegādei būtu jāsaglabā līdzšinējā  līmenī, bet nepieciešamības gadījumā noteikti jāmeklē iespējas līdzekļu pārvirzei Lauku attīstības programmas pasākumu ietvaros vai arī iztrūkstošais atbalsts ir jānosedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Vēl var pieteikties
Atgādināsim, ka patlaban – līdz šā gada 8.augustam – vēl ir atvērta pieteikšanās atbalstam par dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināšanu pasākumā “Riska pārvaldība”. Atbalsta veids ir kompensējošs maksājums lauksaimniekiem, pamatojoties uz iesniegto apdrošināšanas polisi par ražas, augu un dzīvnieku apdrošināšanu un tās apmaksu apliecinošajiem dokumentiem.

Savukārt atbalsta intensitāte pagaidām vēl ir 70% no apdrošināšanas polises  attiecināmajiem iegādes izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro  par vienu hektāru (kultūrauga augšanas sezonā) vai vienu liellopu vienību (gadā).

Atbalstu var saņemt fiziskas vai juridiskas personas, ja apdrošinātā sējumu un stādījumu platība ir deklarēta vienotā platību maksājuma saņemšanai vai apdrošinātie dzīvnieki ir reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Atbalstu piešķir tikai par spēkā esošām un līdz 2022.gada 1.augustam pilnībā apmaksātām apdrošināšanas polisēm. Polises apmaksu var  veikt pa daļām, bet pēdējais maksājums nevar būt vēlāks par 2022. gada 1.augustu. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu un veic izmaksu. Kopējais pieejamais finansējums šajā kārtā ir 16 658 750 eiro.

 

Esam pieejami

Saziņai

Bukultu iela 11, Rīga

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

+371 67788299

Telefona nr.

+371 67788299

Top