Audzēt vai neaudzēt ģenētiski modificētu rapsi, kukurūzu, soju, kartupeļus, tomātus vai ko citu jau gadiem ilgi ir viens no strīdīgākajiem jautājumiem lauksaimniecības nozarē visā Eiropas Savienībā (ES).
Jūnijā un jūlijā mežsaimniecības nozari skāruši vairāki jauninājumi, kuru rezultātā ietekme būs gan uz valsts, gan meža īpašnieku budžetu.
Ar katru gadu vietējo sezonas strādnieku skaits sarūk. Turklāt mūsu lauki atrodas diezgan tālu no centriem un autobusu satiksme pilsētniekam, kurš gribētu piepelnīties atvaļinājuma laikā, bieži vien nav pieejama.
Aplēses, kas balstītas uz iepriekšējo gadu datiem un šīs sezonas agrometeoroloģiskajiem apstākļiem liecina, ka Latvijā graudu kopraža tiek prognozēta virs trim miljoniem tonnu (par 17% vairāk nekā 2021.gadā).
Koksnes tirgū vērojams cenu kāpums apaļkoksnei, ko ietekmējusi karadarbība Ukrainā un Eiropas Savienības lēmums vairs neiepirkt Krievijas un Baltkrievijas koksni. Tikmēr meža īpašniekiem šāda tirgus situācija pašlaik ir ļoti izdevīga, jo attiecīgi pieaug pieprasījums pēc cirsmām.
“Mums enerģijas pietiek. Laukos dzīvot ir labi, mēs gribam lepoties ar to! Ja mums jautā – vai viegli būt jaunam laukos, mēs parasti atbildam, ka nav viegli būt jaunam vispār. Bet svarīgi nepazaudēt azartu un tās rozā brilles, lecot iekšā nozarē. Mūsu moto – turi savu zemi ciet!” tā Jauno zemnieku kluba vadītāja Sandra Eimane, piebilstot, ka šāds noskaņojums raksturo visus vairāk nekā 200 organizācijas biedrus.
Soja Latvijas laukos līdz šim nebija tā populārākā laukaugu kultūra, taču pēdējās sezonās situācija sāk strauji mainīties. Unikāla suga, plaši izmantojama gan lopbarībai, gan pārtikai augstvērtīgu olbaltumvielu un eļļas ieguvei, turklāt vērtīgs priekšaugs augu maiņas dažādošanai.
Meža īpašniekiem pieejams kārtējais atbalsts saimniekošanai. Sākot ar 25.aprīlī līdz 25.maijam var pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam 4,202 miljonu eiro apmērā meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā.
Minerālmēsliem kļūstot par deficītu apgrūtinātā importa dēļ, lauksaimnieki ar steigu domā, kā samazināt to pielietojumu, vienlaikus neriskējot ar krasu ražas kritumu. Kā iesaka Latvijas Valsts mežzinātnes institutā "Silava”, viens no iepspējamiem vairantiem šajā situācijā ir bioogļu izmantošana.
Lauksaimnieki aicina palielināt Eiropas Savienības atbalstu precīzo mēslošanas iekārtu iegādei, kas ļauj daudz efektīvāk izmantot nopirkto mēslojumu.
Esam pieejami
Roberta Hirša iela 1, Rīga, LV-1045