Meža īpašnieka tiesības un pienākumi

Galvenā   >   Blogs   >   Meža īpašnieka tiesības un pienākumi

Pieņemot lēmumu par dažādu meža apsaimniekošanas aktivitāšu veikšanu vai, tieši otrādi, neveikšanu, vispirms īpašniekam nepieciešams pārliecināties par to, kādas ir šobrīd spēkā esošo normatīvo aktu prasības. Ja plānotās aktivitātes paredzētas ilgākā termiņā, papildus nepieciešams painteresēties, vai nav paredzēti kādi grozījumi, kuriem jāstājas spēkā tuvākajā laikā.

Galvenie akti, kas regulē dažādas darbības, ir Meža likums un atbilstoši tam izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi. Likums nosaka vispārīgās prasības un principus meža apsaimniekošanā, bet tās nosacījumi un skaidrojumi ir ietverti MK noteikumos.

Meža īpašnieka pienākums ir veikt pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniegt Valsts meža dienesta (VMD) mežniecībā. Meža inventarizāciju veic meža inventarizācijas jomā sertificētas personas, par kurām datus var iegūt VMD vietnē. Vismaz reizi 20 gados jāveic atkārtota meža inventarizāciju.

Ja kopējā apsaimniekojamā meža platība pārsniedz 10 000 hektāru, īpašniekam jāveic arī meža apsaimniekošanas plāna izveide.

Meža īpašniekam katru gadu līdz 1. februārim jāinformē Valsts meža dienests par iepriekšējā kalendāra gadā veikto mežsaimniecisko darbību, ja meža īpašumā ir veikta koku ciršana, jaunaudžu kopšana, meža atjaunošana vai meža ieaudzēšana. Informāciju var iesniegt klātienē jebkurā VMD mežniecībā, ar pasta starpniecību vai elektroniska dokumenta formā, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu. Veidlapu paraugus iespējams atrast VMD vietnē. Pārskats ir jāiesniedz par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu, jaunaudžu kopšanu un par koku ciršanu.

Kas drīkst būt mežā

Īpašniekam ir tiesības ierobežot fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos mežā, norobežojot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem. Šie uzraksti gan neattiecas uz valsts amatpersonām un monitoringa veicējiem, kas pilda dienesta vai darba pienākumus. Kamēr teritorija nav ierobežota, ikvienam ir tiesības mežā ogot, sēņot vai iegūt citas meža nekoksnes materiālās vērtības. Ja īpašnieks vēlas iežogot noteiktu meža platību dzīvnieku turēšanai, tad jāievēro MK noteikumi par meža apsaimniekošanu iežogotā meža platībā, kas izveidota dzīvnieku turēšanai nebrīvē.

Noteikumi mežu izciršanai

Lai mežā veiktu koku ciršanu, ir nepieciešams apliecinājums, kuru meža īpašnieks var saņemt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu “Apliecinājums koku ciršanai” portālā Latvija.lv, klātienē VMD mežniecībā vai tiešsaistē Meža valsts reģistrā, ja meža īpašniekam ir noslēgta vienošanās ar VMD par informācijas sistēmas – Meža valsts reģistra – lietošanu tiešsaistē.  Apliecinājums tiek izsniegts pēc meža īpašnieka iesnieguma saņemšanas, ja pieteiktā darbība atbilst normatīvo aktu prasībām.

Pastāv vairāki ciršu veidi:

  • Galvenā cirte – koksnes galvenās ražas ievākšanai mežaudzē pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas.
  • Kopšanas cirte – mežaudzes sastāva, paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai.
  • Sanitārā cirte – meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, sausos, vēja gāztos un lauztos koku izciršanai.
  • Rekonstruktīvā cirte – cērt neproduktīvas mežaudzes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
  • Cita cirte – cirtes veids, ko izmanto, ja cirte nepieciešama meža infrastruktūras un robežstigu izveidošanai un uzturēšanai, bīstamu koku novākšanai, dabas vērtību saglabāšanai, ainavu veidošanai, sugu un biotopu apsaimniekošanas pasākumu veikšanai.

Saimniekam jāievēro noteiktā cirsmas sagatavošanas kārtība un kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumi, kā arī dabas aizsardzības prasības koku ciršanai. Noteikumi nosaka koku ciršanas kārtību ainavu, atmežošanas un izlases cirtē, kā arī sauso, vēja gāzto, slimību inficēto, kaitēkļu invadēto vai citādi bojāto koku ciršanas kārtību. Īpaši nosacījumi ir neproduktīvas mežaudzes atzīšanai un tās ciršanas kārtībai.

Likumā noteikts, kādos gadījumos ir vai nav nepieciešams ciršanas apliecinājums, kad aizliegta koku ciršana un kādi ierobežojumi darbojas, ja īpašums tiek sadalīts. Galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritēriji noteikti MK noteikumos Par koku ciršanu mežā. Tie nosaka arī maksimālo kailcirtes platību un kārtību, kādā izsniedz apliecinājumu koku ciršanai un tā derīguma termiņu.

Meža likums nosaka, ka mežaudze atzīstama par plantāciju mežu, ja to reģistrē šādi reģistrē VMD, Tādā gadījumā uz to neattiecas likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība.

Kārtību un tai nepieciešamo atļauju izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža, tai skaitā lauksaimniecībā izmantojamā zemē, nosaka MK noteikumi Par koku ciršanu ārpus meža. Tajos noteikts arī, kādos gadījumos nepieciešama pašvaldības vai citas institūcijas atļauja.

Atmežojot zemi, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs, īpašniekam valstij jāmaksā kompensācija. To reglamentē MK noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.

Meža atjaunošana un ieaudzēšana

Meža īpašnieka pienākums ir atjaunot mežaudzi pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes un nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu. Meža atjaunošanas noteikumu prasības nosaka gan meža atjaunošanas termiņu, gan kārtību, kādā mežs ir jāatjauno, savukārt šim nolūkam ieteicamo koku sugas minētas Meža atjaunošanai un meža ieaudzēšanai izmantojamo koku sugu sarakstā. Kā piecas galvenās saimnieciski izmantojamās koku sugas tajā minētas priedes, egles, bērzi, apse un baltalksnis.

VMD iesaka privāto mežu īpašniekiem savlaicīgi – jau vienlaikus ar mežizstrādes darbu plānošanu – plānot meža atjaunošanas darbus: izvērtējama augsnes sagatavošanas nepieciešamība un jāizvēlas meža atjaunošanas paņēmiens. Plānojot meža atjaunošanu sējot vai stādot, laikus jāpasūta meža stādāmais materiāls.

Ar 2015.gadu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros neproduktīvu mežaudžu, baltalkšņu un blīgznu mežaudžu nomaiņai un meža atjaunošanai pēc dabas katastrofām  ir pieejams valsts un Eiropas Savienības finansējums atbalsta pasākumā „Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā”. Meža īpašnieki 2019. gadā  izmantojuši atbalstu 629 ha neproduktīvu, mežaudžu, baltalkšņu un blīgznu mežaudžu nomaiņai un 79 ha  meža atjaunošanai pēc dabas katastrofām.

Meža īpašnieks veic meža atjaunošanas darbus un par paveikto paziņo Valsts meža dienestam. Par meža atjaunošanu vairāk lasiet VMD vietnē.

Meža aizsardzības prasības

Lai samazinātu meža bojājumu iespējamību un ierobežotu to izplatību, meža īpašniekam ir jāievēro likumā noteiktās meža aizsardzības prasības, kas attiecas uz meža ciršanu un kokmateriālu sagatavošanu un glabāšanu.

Ārkārtējā situācijā, kad ir meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās, VMD var ierosināt pārtraukt vai atlikt jebkāda veida koku ciršanu un veikt pasākumus radušās situācijas novēršanai. Meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus nosaka MK noteikumi Par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā.

Veicot mežizstrādi, īpašniekiem jāievēro īpaši nosacījumi attiecībā uz skujkokiem: no 1. septembra līdz 1. martam par gāzto un lauzto skujkoku (izņemot sausos kokus) uzglabāšanu mežaudzēs un skujkoku kokmateriālu uzglabāšanu, izvešanu no meža vai aizsargāšanu pret stumbra kaitēkļiem, kā arī cirsmā atstāto skujkoku kokmateriālu apjomus un zaļas, trupējušas egles koksnes izvākšanu no meža. Noteikumos atrunāta arī ciršanas atlieku uzglabāšana, pieļaujamais risu kopgarums un dziļums un to izlīdzināšanas prasības.

Īpašniekam ir pienākums ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, kuras ir uzrādītas MK dabas aizsardzības noteikumos Meža apsaimniekošanā. Noteikumos ietverti bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas un saglabāšanas nosacījumi, saimnieciskās darbības ierobežojumi dzīvnieku vairošanās sezonas laikā un ierobežojumi aizsargjoslās ap purviem.

Kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem

Ja īpašniekam piederošais mežs atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, tam tiek noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Šo ierobežojumu dēļ īpašnieki ir tiesīgi saņemt kompensāciju par neiegūto mantisko labumu. Tā ir noteikta likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, kas paredz divu veidu kompensācijas, – atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem vai zemes atpirkšanu. –

Iespējamie sodi

Meža likumā noteikts, ka par meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu atbildīgās personas saucamas pie pie administratīvās vai kriminālās atbildības, kas gan neatbrīvo šīs personas no pienākuma atlīdzināt valstij normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītos zaudējumus. MK noteikumi Par mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtību nosaka, vai mežam ir nodarīti zaudējumi, vai mežaudze ir bojāta vai iznīcināta un kā aprēķina zaudējumus mežam īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un citās platībās.

Esam pieejami

Saziņai

Adrese

Bukultu iela 11, Rīga

Telefona nr.

+371 67788299

e-pasts

info@lande.lv

Top